Lai dalītos ar lasītājiem savās atmiņās, staigājot pa medību taku vairāk kā pusgadsimta garumā, Imants Zembergs veltījis šo rakstu tieši «Meža Avīzes» lasītājiem: «Ir noslēdzies mans mūža aktīvākais uz reizē skaistākais dzīves posms – medību gaitas. Atliek pakavēties atmiņās un papriecāties par bijušo medību biedru, vēl aktīvo mednieku veiksmēm. Pirmais medījums – 9 gadu vecumā […]
Ņemot vērā publiskā telpā neapsīkstošās sabiedrības asās diskusijas par medījamo sugu apsaimniekošanu, it īpaši par lūšu medībām, Valsts kontrole ir veikusi revīziju, lai noskaidrotu, kādi ir medījamo sugu apsaimniekošanas apstākļi Latvijā un kāda ir valsts institūciju loma šajos procesos. Statistika ir pārsteidzoša – piemēram, saskaņā ar VMD datiem Latvijā 2018.gadā pēc medību sezonas bija 1578 […]
Pēdējo dažu nedēļu laikā par savvaļā manītiem brūnajiem lāčiem (Ursus arctos). ziņojumi saņemti no Līgatnes, Aizkraukles, Limbažu puses, Madonas novada. Šobrīd Latvijā savvaļā sastopamo lāču skaits lēšams no 20 līdz 30 dzīvniekiem. Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados ir bijušas situācijas, kad savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās. Pagājušajā gadā […]
Mēneša laikā, kopš Dabas aizsardzības pārvalde lauksaimniekiem izsniedza pirmās atļaujas migrējošo putnu letālajai atbaidīšanai no sējumiem, izmantota tikai neliela daļa – pagaidām saņemta informācija par 38 nomedītām zosīm no kopējā 1000 putnu limita.
Ar VMD rīkojumu tiek ieviesta jauna kārtība staltbriežu buļļu medīšanai. No šā gada 1. septembra 2019./2020. gada medību sezonā medību iecirkņos, kuros atļautas staltbriežu buļļu medības, atļauts nomedīt līdz 2 (divus) gadus vecu staltbriežu bulli – špīseri ar pirmajiem ragiem, izlietojot staltbriežu govs medību atļauju. VMD rīkojums Nr.134 «Par atvieglojumu staltbriežu medību organizēšanā» izdots pamatojoties […]
Nereti meža un zemes īpašnieki nezina, kur vērsties, atrodot meža dzīvnieku nodarītus postījumus, piemēram, bojātus jaunaudzes kociņus (noberzta miza, nokostas galotnes vai tml.). Šo jautājumu skaidro Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Aizsargāt īpašumu ir īpašnieka pienākums Jāsāk jau ar to, ka zemes īpašniekam Medību likumā ir noteikts pienākums nodrošināt aizsardzības pasākumus […]
Lauksaimniecības kultūru sējumu pasargāšanā no migrējošajiem putniem – baltpieres zosīm, sējas zosīm, ziemeļu gulbjiem un dzērvēm – pavasara medības nav efektīvs risinājums, norāda Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) un aicina meklēt citas alternatīvas lauksaimniecības platību pasargāšanā. Komentējot mednieku un lauksaimnieku organizāciju iesniegto priekšlikumu ļaut migrējošo putnu medības pavasarī, Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, […]
Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstījuši jauna Ieroču aprites likuma projektu. Tostarp atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot no 16 gadu vecuma. Priekšlikums paredz, ka fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Iecerēts, ka par drošības […]
Lai arī pagājušajā gadsimtā mežirbes bija ierasts Latvijas mežu iemītnieks, pēdējo gadu laikā to skaits strauji sarucis. Iemesli tam ir dažādi. Viens no tiem – dzīvotnes kvalitātes kritums. Lai mežirbju situāciju nepasliktinātu, bet tieši otrādi, uzlabotu, nepieciešams saprast, kādi apstākļi nepieciešami šai Latvijas meža putnu sugai. Kā atklāja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, […]
Mežkopja mērķis ir audzēt ražīgas, vērtīgas un veselīgas kokaudzes. Pašlaik šī mērķa sasniegšanu arvien vairāk apgrūtina pieaugušais meža dzīvnieku skaits un to radītie postījumi. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, ievērojot mežkopja un mednieka intereses, ir dzīvnieku skaita regulēšana jeb medības. AS «Latvijas valsts meži» (LVM) savās apsaimniekotajās teritorijās ir noslēgusi 922 medību tiesību nomas līgumus. Veiksmīgai […]
Jau četrus gadus Latvijā un citās Eiropas valstīs turpinās Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība, ejot bojā daudzām mājas un meža cūkām. Inficētas mežacūkas atklātas ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī Krievijā, Ukrainā, Moldovā, Rumānijā, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un citās valstīs. Lai arī slimība oficiāli nav reģistrēta Baltkrievijā, visticamāk, dati par situāciju šajā valstī tiek […]