Pieaug atjaunīgo energoresursu īpatsvars
Kopējais energoresursu patēriņš 2016.gadā, bija 184,5 petadžouli (PJ), kas ir tikai par 0,3 % vairāk nekā 2015. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā no 2011. gada līdz 2016. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, tomēr pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā. Pēdējo desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par 4,2 procentpunktiem, un 2016. gadā […]
Enerģētiskā koksne granulu ražošanai
Tīro tehnoloģiju klastera seminārs atklāj biokurināmā rezervju izmantošanas iespējas. Novembra beigās Limbažu novada Umurgas pagasta kultūras namā notika Tīro tehnoloģiju klastera jeb «Cleantech Latvia» seminārs. Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda un Eiropas Savienības atbalstu semināru «Enerģētiskās koksnes audzēšana granulu ražošanai, biomasas ieguve, īpašības, koksne un citi izejmateriāli granulu ražošanai» organizēja Tīro tehnoloģiju klasterī ietilpstošie uzņēmumi […]
Zari ceļmalā nav atkritumi, bet izmantojams resurss
Gadās, ka zaru vākšana un nokraušana ir bijusi velta, jo sauso zaru kaudzes dažkārt «pievilina» ļaunprātīgos dedzinātājus. Zemnieki, mežizstrādātāji pēc mežu, aizaugušu grāvmalu un lauku kopšanas, sakraujot kaudzēs ar nolūku vasarā žāvē zarus, lai varētu tos nodot šķeldas ražotājiem. Aizdedzinātu zaru kaudzi nodzēst ir neiespējami Nav noslēpums, ka meža un lauksaimniecības zemju platību sakopšanā iegūtie […]
Gerlaku purva kūdru izmanto arī Āfrikā
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Latvijā kūdru lielos apjomos ieguva enerģētikas vajadzībām. Pēc tam, palielinoties Krievijas gāzes izmantošanai apkurē, vietējās kūdras izmantošana tika samazināta, līdz tā gandrīz pilnībā tika izstumta no siltumenerģētikas resursu tirgus. Patlaban Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva apkurei, tagad nodarbojas ar dārzkopībā izmantojamās kūdras ieguvi. Latvijas bagātība – neskartie purvi Purvi ir viena […]
Granulu ražošanas līderi kāpina jaudas
Daļa kokskaidu granulu ražotāju pērn kāpinājuši ražošanas apjomus, citi tos saglabāja iepriekšējo gadu līmenī. Vislielāko ražošanas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar 2012.gadu – par 38% – uzrāda pašlaik visjaunākā ražotne SIA «Graanul Pellets». Savukārt lielākais kokskaidu granulu ražotājs SIA «Latgran» pērn palielināja ražošanas apjomus par 22 tūkst. tonnu jeb 5,4%. Tas panākts, pateicoties sekmīgai jaunākajai granulu […]
-
☂ Meža Avīze Nr. 349
no Meža Avīze - Lai skatītu komentārus, ievadiet, lūdzu, savu paroli.
-
☂ Uguns posta Dienvidameriku
no Meža Avīze - Lai skatītu komentārus, ievadiet, lūdzu, savu paroli.
-
Kompensācijai par vētras seku likvidāciju nepiesakās
no Meža Avīze -
Pavel: Dižkoku sakopšana ir jāsaskaņo
Jora Automation LATVIA: Dižkoku sakopšana ir jāsaskaņo
Ieva Lukševica: Uzsāk pētījumu par skuju koku aizsardzību pret meža dzīvniekiem
