Biotopu apsaimnieko ar harvesteru

Gaujas nacionālajā parkā šogad vairākās teritorijās uzsākta projekta «Meža biotopu apsaimniekošana Gaujas nacionālajā parkā» īstenošana (saīsinājumā FOR-REST).

Projektu kopā ar saviem sadarbības partneriem īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. Tā galvenie mērķi ir izstrādāt ilgtermiņa biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas programmas purvainu mežu, vecu un dabisku boreālo mežu un lapkoku praulgrauža aizsardzībai, pārbaudīt un demonstrēt inovatīvas biotopu inventarizācijas metodes un pielietot labākās un mūsdienīgākās metodes dabas vērtību atjaunošanai un apsaimniekošanai.

Šī gada sākumā Raiskuma pagastā esošās Ungurmuižas parkā uzsākta viena no projekta aktivitātēm – lapkoku praulgrauža dzīvotnes atjaunošana. «Meža Avīze» kopā ar «FOR–REST» koordinatoriem Kristīni Kampusi un Jāni Andrušaiti iepazinās ar darba gaitu ap Ungurmuižu esošajā ozolu mežā, kura platība aizņem gandrīz 24 hektārus. Kā pastāstīja Kristīne Kampuse, šajā mežā tiek veikta lielo ozolu atēnošana no pameža kokiem un krūmiem, kā arī no ātrāk augošo krūmu un koku apauguma tiek atēnoti jaunie ozoliņi. Darbi tiek veikti vadoties pēc meža biotopu speciālista Viestura Lārmaņa ieteikumiem.

«Atēnojot koku, mēs varam pagarināt tā mūžu. Kokam apkārt saaugušais pamežs veicina procesus, kas samazina koka mūža garumu, izraisa to priekšlaicīgu nokalšanu, bojāeju. Retais un aizsargājamais kukainis – lapkoku praulgrauzis par savu dzīves un attīstības vietu izvēlas vecu lapkoku, visbiežāk ozolu, dobumus, bet tie veidojas tikai tad, kad koki ir sasnieguši konkrētu vecumu vai attīstības stadiju. Lapkoku praulgrauzis barojas ar dzīva koka dobumā esošo praulu, tikko koks ir miris, tā tam ir jāpārceļas uz jaunu dzīvesvietu. Tomēr tas nav vienīgais ieguvums. Atēnotu ozolu par savu dzīves vietu izvēlas arī daudzi citi organismi, piemēram, bezmugurkaulnieki, sūnas, ķērpji, kā arī putni un mazie zīdītāji. Ja praulgrauzim ir labi, tad arī daudzām citām sugām būs labi,» skaidro Kristīne Kampuse.

Pamežs –  šķeldas ieguvei

Ja kādam pajautātu, ar kādām gan ierīcēm veicama krūmu ciršana biotopā, tad daudzi droši vien minētu zāģi, cirvi vai mačeti. Tikai retajam varētu ienākt prātā, ka dabas aizsardzības vajadzībām var izmantot harvesteru.

«Darbs ir daudz ražīgāks ar harvesteru. Izcērtamie koki un krūmi ir atzīmēti ar krāsu. Atsevišķas lazdu grupas atstājam. Katru dienu braucu un pārbaudu, kā operatoriem veicas ar ozolu atēnošana. Konkursā par tiesībām veikt šo darbu uzvarēja meža nozarē labi zināmais uzņēmums «R grupa». Pameža koki un krūmi tiek nozāģēti un salikti glītās kaudzītēs, kuras pēc tam pievedējtraktors izvedīs, lai sašķeldotu, savukārt, lielākie koki tiek sagatavoti sortimentos, tajā skaitā malkā.

Šķeldu un kokus savām vajadzībām izmantos Pārgaujas novada pašvaldība, jo Ungurmuiža ir pašvaldības īpašums. Ozolu mežs kalpos ne tikai dabas daudzveidībai, bet arī kā vieta cilvēku pastaigām,» atklāj Jānis Andrušaitis.

Savukārt harvestera operators Edgars atklāj, ka šī viņam nav pirmā pieredze, strādājot aizsargājamās dabas teritorijās. «Iepriekš esmu strādājis Ķemeru nacionālajā parkā. Strādāju ar «John Deere» harvesteru, kurš aprīkots ar «Bracke C16B» griezējgalvu. Operatora maiņa ilgst 6 stundas. Diennaktī varam attīrīt apmēram 1 hektāru ozolu biotopu», stāsta Edgars.

Plāno regulēto dedzināšanu

Lapkoku praulgrauža dzīvotnes atjaunošana nav vienīgā šogad plānotā aktivitāte. Turpat Raiskuma pagastā esošajā Gulbju salas dabas lieguma purvainajā mežā paredzēta hidroloģiskā režīma atjaunošana jeb daļēja meliorācijas grāvju aizbēršana un dambēšana. Savukārt vasaras otrajā pusē, sausā priežu mežā apmēram 12 hektāru lielā platībā, plānots Latvijā maz pielietots meža biotopu apsaimniekošanas veids – regulētā dedzināšana.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Meža Avīze (www.mezaavize.lv)