Bijušie kolēģi tiekas Koknesē

Pagājušajā gadsimtā Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas resorā esošo mežrūpniecības saimniecību bijušajiem direktoriem ir tradīcija reizi gadā satikties.

Šogad 2.augustā visi bijušie kolēģi pulcējās Koknesē, kur satikšanos organizēja bijušās Kokneses mežrūpniecības saimniecības direktors Jāzeps Baltmanis.

Kokneses muiža

Tiekoties Koknesē pie krodziņa «Rūdolfs», kurā bija klāts kafijas galds, kur iestiprināties ar tasi kafijas un sviestmaizītēm, pasākuma saimnieks Jāzeps Baltmanis visus iepazīstināja ar iecerēto dienas kārtību.

Kā pirmais pasākums, bija iepazīšanās ar Kokneses bijušās muižas centru. Jāatzīst, ka patīkamu iespaidu atstāja sapostā apkārtne un gaumīgi iekārtotie apstādījumi. Pie katra kociņa vai krūmiņa, uz tāfelītes varēja izlasīt kociņa nosaukumu (kā dendroloģiskā parkā). Pēc tam devāmies atjaunotajā Kokneses muižas pārvaldnieka ēkā (izvietots LVM Vidusdaugavas mežsaimniecība), lai iepazītos ar ēkas īpatnējām konstrukcijām. Tālāk sekoja pārbūvētā bijušā muižas zirgu staļļa apskate. Mūsdienās ēkas pirmajā stāvā mājvietu radis krodziņš «Rūdolfs» bet otrajā stāvā moderni iekārtota konferenču zāle.

Šo ekskursiju vadīja un interesanti stāstīja AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Vidusdaugavas mežsaimniecības darbinieks Jānis Baranovskis. Par ko mežrūpniecības saimniecību bijušie direktori viņam vēlas teikt sirsnīgu «paldies!».

Brauciens pa Daugavu

Tālāk ceļš veda uz Daugavas malas kuģīšu piestātni, kur mūs sagaidīja smaidošais un dzīvespriecīgais kuģīša «Vīgante» kapteinis. Brauciens pa Daugavu izvērtās par ekskursiju nesenā pagātnē. Visu brauciena laiku kapteinis braucienu komentēja. Sākoties braucienam viņš paziņoja, ka braucam virs bijušās Rīgas – Maskavas šosejas. Tālāk, iegriežoties vienā Daugavas līcī, kapteinis sacīja, ka šeit zem ūdens atrodas saspridzinātā 1877.gada celtā svētā Pāvila un Pētera pareizticīgo katedrāle. Daugavas labajā krastā varējām redzēt Likteņdārzu. Gar leģendārajām Kokneses pilsdrupām iebraucām Pērses upes grīvā. Kapteinis pastāstīja, ka pils celta pēc Rīgas arhibīskapa rīkojuma 1209 . gadā. Tā gājusi no rokas rokā, gan poļiem gan Zviedriem, gan krieviem. Pils torņi uzspridzināti 1701. gadā un no pils palikušas drupas, ko redzam šodien. Pirms Pļaviņu HES celtniecības tā atradusies 35 m virs Daugavas ūdens līmeņa. Bijis projekts pili atjaunot, kaut ko līdzīgu Bauskas pilij, bet pie pils pamatu ģeoloģiskās izpētes, secināts, ka ūdens izmērcējis dolomītu zem pamatnes, un to pils drupas nedrīkst vairāk noslogot. Šaubīga pat patreizējā drupu pastāvēšana. Kapteinis sacīja ka uzspridzinot šosejas tiltu pār Pērses upi, tas moments filmēts un izmantots kinofilmā «Noktirne». Jāzeps brauciena laikā deva nogaršot kūpinātu Daugavas samu un Daugavas breksi, kas ir īpašs. Jāatzīst, ka kaut ko tik garšīgu, kā šo kūpināto Daugavas breksi, nekad savā garajā mūžā nebiju ēdis. Kā viens mirklis pagāja ekskursijai atvēlētās divas stundas uz Daugavas ūdeņiem.

Atgriezāmies krodziņā «Rūdolfs», kur mūs gaidīja sātīgām pusdienām klāts galds. Pusdienojot dalījāmies piedzīvotā iespaidos, pastāstījām viens otram, cik uzskatījām par vajadzīgu savā dzīvē piedzīvoto aizgājušajā gadā. Problēmas nerisinām, jo zinām, ka tam nav nozīmes. Galvenais ir satikties, parunāties un priecāties, ka spējam vēl atbraukt, lai satiktos. Varis Sīpols saieta rīkotājam Jāzepam Baltmanim, kā pateicību par sarīkoto saietu, pasniedza savu medību piedzīvojumu grāmatu «Medību taka sauc».

Nākošajā gadā saietu ierosinājām sarīkot bijušajam Bauskas MRS direktoram Mārim Sīmanim, laikā, kad Rundāles pils rožu dārzs ir pilnos ziedos.

Paldies tev, Jāzep, par mums sagādāto brīnišķīgo dienu!

Imants Zembergs, bijušā Lubānas MRS direktors

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.