Augstākais IKP Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām 2017. gadā lielā mērā apstiprinājuši iepriekšējās aplēses – 4. ceturksnī IKP Latvijā pieauga par 4,2%, bet gada griezumā ekonomika ir palielinājusies par 4,5%.

«Ekonomisko aktivitāšu pieaugums pērn bijis straujākais kopš 2011. gada un šobrīd tautsaimniecība sasniegusi savu augstāko punktu Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, piebilstot, ka «Raugoties nākotnē, galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Tāpēc nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas – eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas».

Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos lielākajos Latvijas preču noieta tirgos, 2017. gadā turpināja stabili augt eksporta apjomi (par 4,4%). Būtiskākais eksporta pieaugums bija vērojams koka un tā  izstrādājumu preču grupās, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu grupās.

  1. gadā atsācies arī investīciju pieaugums – ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 16%, ko sekmēja gan intensīvākas ES fondu investīcijas, gan uzlabojumi uzņēmēju noskaņojumā, gan kreditēšanas atsākšanās.

Būtisku ietekmi uz IKP pieaugumu 2017. gadā atstāja arī uz iekšzemes pieprasījumu orientēto nozaru attīstība – būvniecības apjomi palielinājās par 19%, savukārt mazumtirdzniecība pieauga par 5,2% procentiem, kas kopā veidoja vairāk nekā 1/3 no kopējā IKP pieauguma.

Vienlaikus, līdz ar uzlabojumiem darba tirgū – nodarbinātības un darba algu pieaugumu, 2017. gadā turpināja stabili augt arī privātais patēriņš. Mājsaimniecību izdevumi 2017. gadā palielinājās par 5,1% un sasniedza augstāko līmeni pēdējo 10 gadu laikā. Pozitīvas izmaiņas notikušas arī mājsaimniecību patēriņā struktūrā – pēc pamata vajadzību nodrošināšanas (izdevumi pārtikai un mājoklim) arvien vairāk līdzekļi tiek tērēti izklaides un kultūras pasākumiem.

Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī šogad. Vienlaikus nav paredzams, ka pēdējo nedēļu norises Latvijas finanšu sektorā varētu būtiski ietekmēt IKP pieaugumu, līdz ar to IKP Latvijā 2018. gadā varētu palielināties par 4,2%.

Avots: Ekonomikas ministrija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.