Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup uzņēmumu, Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Jaunuzņēmumu likuma galvenais uzdevums ir atvieglot startup uzņēmumu pirmos soļus ceļā uz globāliem panākumiem.
Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu.
Noteikti arī vairāki izņēmumi, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas – vismaz 150 tūkstošu € apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Līdz šim jaunuzņēmumu atbalsta periods bija viens gads.
Tāpat atcelts ierobežojums maksimālajam investora ieguldījuma apmēram, līdz kuram jaunuzņēmums var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Patlaban šis ieguldījums var būt, sākot no 30 līdz 200 tūkstošiem eiro.
Par kvalificētu riska kapitāla investoru turpmāk varēs būt ne tikai alternatīvo ieguldījumi fondi un to pārvaldnieki, bet arī privātie investori un akcelerācijas programmas.
Līdz šim atbalsta programmās apstiprināts tikai viens jaunuzņēmums un divi kvalificēti riska kapitāla investori. Grozījumi likumā ļaus palielināt uzņēmumu skaitu, kas varēs pretendēt uz valsts atbalstu, un sasniegt iepriekš plānoto, proti, līdz 2023.gadam atbalstu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei saņems vismaz 30 komersantu.
Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Latvijā patlaban darbojas ap 320 jaunuzņēmumu.
Avots: Saeima