13. augustā, valdība pieņēmusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi». Meža atjaunošanas prasības ar šī gada 16. augustu tiek atgrieztas tādā apmērā, kādas tās bija pirms samazināto galvenās cirtes caurmēra vērtību pieņemšanas jeb iepriekšējā apmērā.
Ievērojot to, ka Satversmes tiesa ir atcēlusi galvenās cirtes caurmēra samazinātās vērtības, ir nesamērīgi prasīt meža īpašniekiem veikt papildu pienākumus meža atjaunošanai. Turpmāk privātie mežu īpašnieki lēmumu par meža atjaunošanu var pieņemt, balstoties uz saviem meža apsaimniekošanas mērķiem un konkrētajiem apstākļiem atjaunojamā platībā – augsnes auglību, mitrumu un piemērotajām koku sugām.
Grozījumi nosaka, ka:
1. tiek atcelta prasība atjaunot mežu triju kalendāro gadu laikā mežaudzēs, kurās notikusi koku ciršana pēc galvenās cirtes caurmēra;
2. atjaunojot mežaudzi, kas nocirsta galvenajā cirtē pēc caurmēra, egles un bērza meža reproduktīvajam materiālam nebūs jāatbilst kategorijām «uzlabots» un «pārāks»;
3. neatkarīgi no cirtes veida mežaudzes nociršanai, priedei tiek saglabāta prasība stādīt «uzlabots» un «pārāks» kategorijas meža reproduktīvo materiālu, jo tāda tā bija spēkā vēl pirms galvenās cirtes samazināto vērtību pieņemšanas.
Visām tām mežaudzēm, kurām apliecinājums izsniegts galvenajā cirtē pēc caurmēra sākot ar 2023. gada 1. janvāri, VMD Meža valsts reģistrā reģistrēs meža atjaunošanas termiņu uz pieciem gadiem.
Balstoties un VMD datiem, 2023. gadā 47 % (20,2 tūkst. ha) no atjaunotās meža kopplatības tika atjaunoti sējot un stādot; privātajos mežos tie bija 27 % (7,1 tūkst. ha) no atjaunojamās platības.