ASV var aplūkot pasaulē lielāko koku

Jūlijs Latvijā ir gada siltākais mēnesis. Meža nozarē tas ir viens no biežāk izmantotajiem atvaļinājuma mēnešiem.

Nereti atvaļinājuma laikā vēlamies ieraudzīt ko jaunu un izbrīnas vērtu. Šādus iespaidus, turklāt saistītus ar mežu, iespējams gūt dodoties uz Kaliforniju Amerikas Savienotajās Valstīs, kur «Sekvoju Nacionālajā Parkā» aug pasaulē lielākais koks – Ģenerālis Šermans. Tā augstums sasniedz 83,8 metrus, diametrs 10,0 metri, kopējais stumbra tilpums 1486,9 m3.

Sekvojas

Milzu sekvojas ir pasaulē masīvākie koki un uzskatīti par lielākajiem dzīvajiem organismiem uz Zemes. Tā nav nedz garākā, nedz platākā, nedz ilgāk–dzīvojošā pastāvošā koku suga uz pasaules. Taču ar augstumu 87 metri un vairāk, platumu 34 metri un vairāk, aptuveno stumbra tilpumu 1487 m3 un aptuveni 1800–2700 gadu  ilgu mūžu, milzu sekvoja ir viens no garākajiem, platākajiem un ilgāk dzīvojošākajiem organismiem uz Zemes. Milzu sekvojas aug ar ātrumu 1,1 m3 gadā, kas tās padara par vienu no ātrāk augošajiem organismiem uz Zemes.

Milzu sekvojas ir sastopamas izmeklētās vietās Sierra Nevadas rietumu slīpuma kalnu grēdās, Kalifornijā, ASV. Tur atrodas 65–75 milzu sekvoju birzes. Visu milzu sekvoja biržu kopējā platība ir apmēram 14407 ha. Šajā teritorijā atrodas 2 nacionālie parki. «Sequoia Nacional Park» un «Kings Canyon Nacional Park».

Pasaulē lielākais koks

«Sekvoju Nacionālajā Parkā» atrodas pasaulē lielākais koks – Ģenerālis Šermans, kas nosaukts Amerikas pilsoņu kara ģenerāļa Šermana vārdā, kura vadībā 1864.gadā izdevās ielauzties Džordžijas pavalstī un ieņemt Atlantas pilsētu un Atlantijas okeāna piekrasti pie Savannas pilsētas.

«Karaļu Kanjona Nacionālajā Parkā» atrodas otra lielāka sekvoja – Ģenerālis Grants. Tās augstums ir 82,8 metri, diametrs 10,4 metri,  kopējais stumbra tilpums 1319,8 m3, vecums tiek lēsts uz 2000 gadiem. «Šobrīd tā ir skaistākā sekvoja. Miza ir ļoti bieza, apmēram 70 cm.Tā ir dabiskā aizsardzība pret uguns postījumiem. Šajā salīdzinoši mitrajā klimatā veidojas agresīvas lietus gāzes ar pērkonu un zibeni un dabiskas izcelsmas meža ugunsgrēki ir parasta parādība. Negaisa mākonis iet gandrīz cauri sekvojām apmēram 2000 m virs jūras līmeņa. Turpmākai augšanai uguns netraucē, jo koku aizsargā milzīgā miza, ja vien tas neaizdegas.

Tā beidzās otras lielākās sekvojas Vašingtons stāsts, kad parka uzraugi nebija pamanījuši koka aizdegšanos, jo tā nav redzama un pāris nedēļu laikā no 85 m Vašingtons bijis nodedzis līdz pusei, tā atdodot otras lielākās sekvojas godu Ģenerālim Grantam,» par piedzīvoto no darba brīvajā laikā zina stāstīt Akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns.

18.gs. beigās un 19.gs. sākumā, spāņu aģenti sāka pārmeklēt Sierra Nevadas malas. 50 gadu gaitā, cilvēki traucās uz Sierru vēlēdamies izmantot kalna resursus. 19.gs. beigās  San Joaquin sabiedrība padziļināti Sierrā meklēja ūdens atradnes. Izmisīgo meklējumu starpā Sierrā izveidojās 2 nacionālie parki, kas mūsdienās pazīstami kā Sequoia un Kings Canyon Nacional Parks. Mūsdienās abi parki aizsargā vairāk kā 500 iezemiešu arheoloģiskās vietas un vairāk kā 100 vēsturiskās vietas, kā arī vairāk kā 1600 sekvoju kokus, kuru stumbra diametrs ir vismaz 30cm.

Parkā atrodami daudzi apskates punkti, piemēram, tunelis cauri milzu sekvojas kokam, Moro akmens, Milzīgais Meža Muzejs, būdiņa, kura veidota no milzu sekvojas koka u.c.

«Kalifornijā ielejās ir apelsīnu, citronu, persiku, vīnogu plantācijas, bet kalnos 15–16 km brauciena attālumā, apmēram 1,5 tūkstoti metru virs jūras līmeņa, rietumu pusē aug šie milzu sekvoju koki. Šie koki kādreiz tika cirsti. Šobrīd visi koki ir aizsargājami. Pie zemes tie ir apmēram10–11 m diametrā. Sekvojas vēl aizvien turpina augt. Pieaugums saglabājas arī ļoti lielā vecumā. Ģenerālis Šermans katru gadu pieaug par 6 kubikmetriem. Ja rēķina vidējo cirsmas kubikmetru skaitu Latvijā, tad viens Ģenerālis Šermans ir pielīdzināms 5 ha Latvijas meža.

Augstākie Sierra Nevadas kalni ir 4400 m virs jūras līmeņa. Tajos aug vecākais koks pasaulē – Atskabargu priede, kurai ir 4800 gadu,» par redzēto stāsta Guntis Grandāns.

Vineta Kalve