AS «Latvijas valsts meži» pasniedz atzinības balvas «Zelta priede»

  1. martā jau otro gadu notika atzinības balvu «Zelta priede» pasniegšanas ceremonija mežizstrādes uzņēmumiem. AS «Latvijas valsts meži» (LVM), izvērtējot savus sadarbības partnerus – pakalpojumu sniedzējus, izteica pateicību labākajiem par 2017. gada darba rezultātiem.
Izsaka pateicību

Atzinības balvas tāpat kā pērn, tika pasniegtas trīs kategorijās – «Par kvalitāti», «Par efektivitāti», «Par sadarbību» – vairākās pakalpojumu grupās – galvenajā cirtē, kopšanas cirtē un bojātu koku cirtē.

Šogad galveno balvu «Zelta priedes» trofeju nominācijā «Par sadarbību» saņēma ZS «VAIROGI». «Par efektivitāti», galveno balvu saņēma SIA «Niedrāji MR». Nominācijā «Par kvalitāti» galveno atzinības balvu saņēma AS «PATA Saldus», SIA «Niedrāji MR» un ZS «BIRZES».

Nosaukums «Zelta priede» izvēlēts simboliski – priede ir tas koks, kas vienmēr tiecas pēc saules, var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs un rada vērtīgu koksni. Tā arī balva ietver sevī motivāciju, tās saņēmējiem tiekties uz augšu un radīt jaunas vērtības.

Pēc balvu pasniegšanas ceremonijas sadarbības partnerus uzrunāja AS «Latvijas valsts meži» valdes loceklis Arnis Melnis: «Vēlējos, atbilstoši savam personas kodam, atcerēties, kādos apstākļos ražošana bija kādreiz attīstītajā sociālismā, kad strādāju meža nozarē. Liktenis ir lēmis, ka neesmu mainījis nozari, un savulaik kopā ar daudziem no jums esmu piedzīvojis pārejas periodu uz tirgus ekonomiku. No tā laika atceros, kā 1989. gadā, kad radās iespēja stažēties Zviedrijā, sāku komunicēt ar zviedru mežsaimniekiem, kuri bija dzimuši un auguši tirgus ekonomikas apstākļos. Viņi runāja par jēdzieniem, kurus es toreiz nemācēju izprast, piemēram par māku «izdzīvot». Padomju laikā nekā tāda nebija, jo minimālais dzīves līmenis bija garantēts katram. Pārejot uz tirgus ekonomiku, kuru mēs visi atbalstījām, tā pamazām ienesa diezgan lielas korekcijas un skarbumu. Šodien redzam, ka tās skarbums slēpjas tieši tajā, ka mēs katrs kā indivīds saskaramies ar šo jēdzienu «izdzīvot», un ja esam izdzīvojuši, tad gribam dzīvot labāk. Lai dzīvotu labāk ir kaut kas vairāk jādara, jābūt veiksmīgākiem, vairāk jāmācās, kvalitatīvāk jāstrādā, jābūt efektīvākiem. Gribēju uzsvērt, ka tieši tas pats attiecas arī uz komersantiem, gan lieliem, gan maziem, tai skaitā arī uz AS «Latvijas valsts meži». Kādam varbūt šķiet, ka LVM ir milzīgi liels uzņēmums ar garantētu nākotni, tad es gribētu teikt ka globālā mērogā LVM ir mazs uzņēmums. Mēs ik dienas redzam piemērus, ka pasaulē lielu, stabilu uzņēmumu varenība ātri vien var izmainīties, uzņēmuma vadībai pieņemot atsevišķus stratēģiski nepareizus lēmumus. Mums un arī jums nevajadzētu pārvērtēt savas iespējas. Biznesa modelis kādā mēs šobrīd sadarbojamies, mums abpusēji ir ļoti svarīgs, lai mēs kopā izdzīvotu un attīstītos. Ja ģimenē saka, ka galvenais ir turēties kopā, tad biznesā, manuprāt, tā ir sadarbība, kas balstīta uz konstruktīvām līgumattiecībām, kuras nepārtraukti uzlabojot un pilnveidojot, iespējams nodrošināt abpusēji efektīvu darbu. LVM un tās darbinieku mērķis vienmēr ir bijis būt efektīviem un atvērtiem, sadarbībā ar partneriem – piegādātājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Mūsu mērķis un stratēģija ir saglabāt un attīstīt biznesa modeli, kas balstīts uz savstarpēju abpusēji izdevīgu sadarbību arī turpmāk. Tas mums ir ļoti svarīgi.

Nekas nestāv uz vietas. Apstākļi mainās. Mēs nevaram salīdzināt darbaspēka pieejamību 2000. gada sākumā un šodien. Pašreiz statistika rāda graujošus skaitļus par to, cik darbaspējīgo iedzīvotāju ir pametuši Latviju. Tādēļ mēs novērtējam un izprotam pašreizējo situāciju un pateicamies par esošo sadarbību un vēlam, lai nākotnē tā būtu vēl labāka, kopīgi meklējot pozitīvo! Paldies mūsu ražošanas kolēģiem Andrim Insbergam, Jurim Mālakalnam, Jānim Gercānam un pārējiem, kuri šodien organizējot šādu pasākumu ir radījuši pozitīvo.»

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.