Armands Apfelbaums atzīmē 30 darba gadu jubileju

Neskatoties uz 2022. gada augstajām kokmateriālu cenām,  pērn bijis rekordaugsts koksnes pieprasījums, atklāj ACA Timber valdes loceklis Armands Apfelbaums.

2022. gads bija otrais manu 30 darba gadu laikā, kad ekonomika bija tik aktīva. Visas ražotnes strādāja ar pilnu jaudu, koksnes produkti bija ļoti pieprasīti. Šobrīd kokapstrādes sektorā vērojama ekonomiskā krīze – samazinājies pieprasījums, kā rezultātā sekojis produkcijas cenu kritums un pārstrādes ražotnes nodarbina mazāk kā 50% no savām jaudām.

Sasniedz nosprausto mērķi

Uzņēmuma ACA Timber valdes loceklis Armands Apfelbaums ar koksnes tirdzniecību un loģistiku nodarbojas jau 30. gadu. Pats būdams Ventspilnieks, LLU Meža fakultātē Jelgavā ieguvis kokapstrādes tehnologa profesiju un sācis strādāt akciju sabiedrībā «Latvijas Finieris». Tur nodarbojās ar izejmateriālu sagādi un blakus produktu realizāciju, darot to pašu darbu, ko šobrīd.  Pēc 11 darba gadiem, vēloties strādāt un nopelnīt vairāk, nodibinājis savu uzņēmumu un šobrīd uzskata, ka plānus ir izdevies realizēt veiksmīgi, saglabāta arī sadarbība ar AS «Latvijas Finieris». Pērn viņa vadītais uzņēmums pārdevis 899 524 tonnu koksnes produktu, kas pielīdzinās 2342 kokvedēju kravām mēnesī. «Neko mainīt neplānoju. Darbs man patīk, kaulus nelauž, ir arī laba komanda,» saka jubilārs Armands Apfelbaums.

Konkurē starptautiskā mērogā

«Uzskatu, ka meža sektors sastāda pietiekami lielu daļu no Latvijas ekonomikas un tāpat kā jebkurā citā nozarē, konkurence ir liela.  Strādāju starptautiskā mērogā, tādēļ nākas konkurēt arī ar skandināvu valstu uzņēmumiem, sadarbojoties ar meža īpašniekiem un mežizstrādātājiem. Pēc tik daudzu gadu darba, bieži koksnes tirgotāji mani atrod paši,» saka ACA Timber valdes loceklis Armands Apfelbaums. Viņš arī atceras, ka tālākie punkti,  uz kuriem pa šiem gadiem nācies koksnes produktus eksportēt ir Portugāle un Turcija. Pārsvarā darbs notiek Baltijas jūras reģionā. Kravas tiek transportētas pa dzelzceļu, autoceļiem, visbiežāk pa jūru ar kravas kuģiem. «Latvijā ostas ir labi attīstītas ir vairāki termināli, kuri ir specializējušies kokmateriālu kravu pārkraušanā. Esmu krāvies visās Latvijas ostās, sākot no Liepājas, beidzot ar Salacgrīvu. Šobrīd pastāvīgi strādāju ar Rīgas un Ventspils ostu,» atklāj Armands.

Jautāts par to, kā viņš izvēlas sadarbības partnerus Armands atbild: «Sadarbībai pirmām kārtām izvēlos ilgtermiņa sadarbības partnerus, ja atliek laiks, sadarbojos arī vienreizējos darījumos. Minimālais apjoms ir viena kokvedēja krava. Kontakti neveidojas vienā minūtē. Visbiežāk paiet 2 – 5 gadi, līdz uzsākas regulāra sadarbība. Taču veiksmīga sadarbība laika gaitā pati piesaista jaunus klientus.»

Armands neslēpj, ka šobrīd nedarbojas nevienā asociācijā, bet atceras, ka 90 gadu beigās piedalījies kokapstrādes un mežizstrādes asociāciju darbā. Viņš kokapstrādātāju asociāciju darbību Latvijā vērtē kā pietiekami attīstītu, kas valsts līmenī pārstāv biedru intereses.

Sadarbība ar valsts mežu apsaimniekotājiem

 «Šobrīd sadarbojos ar daudzu valstu mežu apsaimniekotājiem – Igaunijas, Lietuvas un Dānijas, bet ne ar Latvijas. Pat nezinu par kādu cenu un cik daudz koksnes kādiem uzņēmumiem AS «Latvijas valsts meži» pārdod. Latvijā valsts mežu apsaimniekotāja piedāvātā koksne tiek tirgota tikai pārstrādes uzņēmumiem. Latvijā gan netiek šķirots, vai koksnes pārstrādes uzņēmuma labuma guvēji ir citu valstu pilsoņi. Vienīgais nosacījums ir, lai būtu pārstrāde Latvijā,» saka ACA Timber valdes loceklis Armands Apfelbaums.

Vai esam atgriezušies 1973. gadā?

Domāju, ka AS «Latvijas valsts meži» ir labākais kas Latvijā var būt. Augstu vērtēju valsts mežu apsaimniekotāja veikumu gan ilgtspējīgi apsaimniekojot mežus, gan nodrošinot ikvienam atpūtas vietas, gan bērnu un jauniešu aktivitātes un izglītības aktivitātes, kā arī koka ēku un koksnes apdares popularizēšanu, meža autoceļu būvniecību un uzturēšanu, meža meliorācijas sistēmu, tiltu, dzelzceļu pārbrauktuvju, ūdens ieguves vietu, u.c. atjaunošanu, tautsaimniecības nodrošināšanu ar papildus resursiem enerģijas ražošanai – šķeldu, stabilitāti un prognozējamību saviem klientiem pakalpojumu sniegšanā.

Nepatīk AS «Latvijas valsts meži»  slepenības plīvurs par valsts pārdoto resursu – koksni. Valsts uzņēmums nevienam neizpauž par kādu cenu, kam un cik daudz to pārdod. Domāju, ka tā ir kļūda un ir jālabo. Citādi tas rada priekšstatu, ka darbība nav caurskatāma un ir kaut kas slēpjams. Gan Lietuvā, gan Igaunijā un citās Eiropas savienības valstīs šāda informācija ir publiski pieejama. Protams, šos datus var savākt no koksnes pārstrādātājiem, bet nedomāju, ka kādam būtu jāsāk tēlot Štirlics no 1973. gadā uzņemtā PSRS televīzijas mini seriāla 12 sērijās «Septiņpadsmit pavasara mirkļi» (krievu: Семнадцать мгновений весны), lai iegūtu informāciju par Latvijas valsts resursu pircējiem un citiem realizācijas pamatdatiem, kuriem 2023. gadā būtu jābūt publiski pieejamiem visiem.

Turpinājums nākamajā numurā.

Vineta Kalve