Arī paziņām savu mežu vairs neuzticēs

Rīdzinieces Raitas Riekstiņa, ap 10 hektāru lielais, no iepriekšējām paaudzēm mantotais meža īpašums, atrodas Cēsu pusē. Raitas Riekstiņas īpašumu veido priežu un lapu koku meži, visvairāk jaunaudzes.

Viss jākontrolē pašam

«Savulaik uzticēju savu mežu apsaimniekot kādam pazīstamam cilvēkam. Laikam pārāk maz interesējos, kā notiek meža darbi. Pēc kāda laika atklājās, ka šis cilvēks patiesībā ir ļoti negodīgs, jo par nocirstajiem kokiem saņēmu tikai nelielu daļu no naudas, kura man pienācās. Kokus nocirta, bet izcirtumi palika.

Paldies Dievam, ka atjaunošanās notika dabiski. Par jaunaudžu kopšanu bija jādomā pašai, jo no kādreizējā apsaimniekotāja vairs nebija ne vēsts. Labi, ka ir mežkopji, kuri grūtā brīdī palīdz. Lai arī lielākā daļa audžu ir nocirstas, tomēr atsevišķos meža nogabalos vēl nedaudz varēja nocirst. Organizēju vēja gāzto un lauzto koku ciršanu. Vismaz sanāca naudiņa, ko samaksāt jaunaudžu kopējiem, jo 5 gadu laikā pēc atjaunošanas jaunaudzei jābūt izkoptai – tā nosaka normatīvie akti. Interesanti, ka viens izcirtums atjaunojies gan ar priedēm gan bērziem. Lūdzu kopējiem vairāk zāģēt bērzus, lai pakāpeniski izveidotu priežu jaunaudzi. Lai arī kociņus apdraud meža dzīvnieki, kopšana jāveic, citādi telpu aizņems bērzi un priedes aizies bojā. Regulāri konsultējos ar Valsts meža dienestu un tāpēc to zinu», atklāj meža īpašniece Raita Riekstiņa.

Pret ērcēm jāpotē arī mājdzīvnieki

Meža īpašnieces viens no lielākajiem iepriecinājumiem ikdienā ir Grifonu sugas suns Boriss. Tā viņu savulaik iesaukuši draugi no Austrālijas, jo viņiem suns atgādinājis Londonas mēru. Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mājdzīvniekiem var būt smagas veselības problēmas, kuras izraisa ērces. Tā gadījies arī Borisam.

«Parasti pēc pastaigām sunīti kārtīgi izķemmējam un ar speciālu pinceti noņemam ērces. Tomēr vienu nebijām pamanījuši. Ērci pamanījām tikai pēc trim dienām, kad tā bija pamatīgi piesūkusies un savu «melno» darbu padarījusi līdz galam. Rezultātā mūsu ģimenes mīlulis bija saslimis ar babeziozi. To izraisa babēzijas, kas ir sīki vienšūnu parazīti, kuri dzīvnieka organismā nonāk ar ērces siekalu palīdzību un iznīcina sarkanās asins šūnas – eritrocītus. Iekļuvis organismā parazīts sāk vairoties. Diemžēl sunīti nebijām potējuši. Sapratām, ka nekavējoties jārīkojas. Devāmies uz Dzīvnieku veselības centru, kas atrodas Fr. Candera ielā. Mūs pieņēma vetārsts Briņķis. Boriss veselas 3 dienas atradās pie sistēmas un ārsti nedeva nekādas garantijas, ka dzīvnieks izveseļosies. Sunītim pārlēja asinis, injicēja prenizolonu un doksiciklīnu. Tomēr viss beidzās laimīgi, un mūsu sunītis varēja atgriezties mājās. Nākotnē pret vakcināciju jāattiecas atbildīgāk, arī cilvēkiem. Atceros, savulaik Priežuciemā dzīvoja mežsargs Spēks, kurš nomira pēc ērces kodiena,» atceras meža īpašniece.

Raimonds Mežaks, mežkopis