Ar mežu uz Tu

2014. gada «Zelta čiekurs» par mūža ieguldījumu laureāta Ulda Krūmiņa dzīves taka no dzimšanas vijusies pa meža ceļu. Nav daudz cilvēku, kas nežēlodami sevi, cenšas darbu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Par Uldi Krūmiņu liecina līdz šim piešķirtais Goda nosaukums «Latvijas PSR Nopelniem bagātais mežkopis», ordenis «Goda zīme» un vairāki nozares ministrijas Goda raksti.

Meža profesija – mantojums

Uldis Krūmiņš dzimis 1934. gada 29. aprīlī Zaļesjē Mildas un mežziņa Alberta Krūmiņa ģimenē. Kad 1941. gadā Uldis uzsāk mācības Kalnienas pamatskolā, tēvu pārceļ darbā par Stāmerienes virsmežniecības virsmežzini. Mācoties Krapes pamatskolā līdz 1948. gadam, tēva rosināts Uldis nolemj kļūt par mežkopi un mācīties Aizupes meža tehnikumā. Vecāki uzskata, ka Uldis ir par jaunu, un tikai pēc gada viņš nonāk Aizupē. viņš mācās ar lielu atbildību un 1952. gadā beidz Aizupes meža tehnikumu ar izcilību, kas dod iespēju turpināt mācības bez iestājeksāmenu kārtošanas LLA Mežsaimniecības fakultātē.

1957. gadā pēc LLA Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes absolvēšanas, Uldis Krūmiņš sāk strādāt Slates mežrūpniecības saimniecības Gārsenes mežniecībā par mežzini. Studiju biedra pierunāts, 1961. gada rudenī pārceļas uz Dzērbeni, kur strādā par Dzērbenes mežistrādes iecirkņa mežniecības priekšnieku. Darbā viņš ir prasīgs pret sevi un padotajiem. Viņa darbu mežniecībā ievēro mežsaimniecības un mežrūpniecības Ministrijas vadība un 1964. gadā toreizējais ministrs Vilis Karis ieceļ par Lubānas mežrūpniecības saimniecības direktoru. Jāpiezīmē, ka Lubānas mežrūpniecības saimniecība bija viena no grūtākajām sistēmā,  sevišķi pēc vienas nozares reorganizācijas, kad Lubānas mežrūpniecības saimniecības teritorija Z–D virzienā stiepās no Balvu rajona robežas līdz Ogres rajona Ziliem kalniem un no Varakļāniem līdz Vecpiebalgai. Kā saka Uldis, tanī laikā viņa darba diena bijusi 14 un vairāk stundas.

Labs darbs divus mūžus dzīvo

Valsts Medību saimniecība Uldim bija papildus pienākums tiešajam darbam. Vienu otru reizi, kad medīt brauca toreizējā valdības elite. novadīt medības no direktora prasīja vairāk enerģijas patēriņu kā tiešie darba pienākumi. Bija jāzina kur uz masta nostādīt attiecīgo «biedru», lai viņš dabūtu izšaut, jo pretējā gadījumā vainīgs būtu direktors.

Katru gadu, kad notika Nozares GDA spartakiāde, vienā sporta veidā bija jāstartē uzņēmuma vadītājam. Ulda Krūmiņa izvēle krīt par labu šaušanai par «Kustošu meža cūkas mērķi». Un nekad nav bijis viņa dabā būt kaut kur pie beigām. Tiek izbūvēta šim sporta veidam atbilstoša šautuve, kurā direktors trenējas. Neatlaidīga darba rezultātā Uldis Krūmiņš izpilda «Sporta meistara» normu šajā sporta veidā. Jāpiezīmē, ka šautuvi arī mūsdienās izmanto mednieku klubs «Lubānas MRS».

Garās stundas darbā un medību organizēšana valdībai izejamās dienās nevarēja neatstāt iespaidu uz veselību. Pēc otrreizējas ārstēšanās Rīgā Stradiņu slimnīcā, ārstējošais ārsts liek mainīt darbu.

Pēc 18 nostrādātiem gadiem par Lubānas mežrūpniecības saimniecības direktoru Uldis Krūmiņš 1982. gadā pārceļas uz dzīvi Babītē un sāk strādāt Jūrmalas mežrūpniecības saimniecībā par medību inženieri. 1983. gada pavasarī viņu pārceļ darbā uz Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministriju par ministrijas galveno mežzini, kur nostrādā līdz nozares reorganizācijai.

Jau deviņdesmitajos gados LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija tika reorganizēta un saucās Latvijas republikāniskā mežsaimniecības ražošanas apvienība «Latvijas mežs», kas vēlāk pārtapa par SIA «Latvijas mežs», kas nodarbojās ar kokmateriālu eksportu, kur Uldis Krūmiņš nostrādāja līdz 1999. gadam, kad aizgāja pensijā.

Dzīve – tas ir ceļš mājup

Ulda Krūmiņa sirdslieta ir dzeja. Ja kādā saietā viņam tiek dots vārds, viņš uzrunu vienmēr sāk ar piemērotām dzejas rindām. Bet aizraušanās ir medības, sevišķi vilku medības. Par to liecina māka atdarināt vilku gaudošanu un to sekmīgi pielietot medībās. Uldis atceras, ka pirmo vilku nomedījis savā pirmajā darba vietā ejot pīļu medībās. Pavisam nomedīti 10 vilki.

Ģimenē ar sievu Mirdzu izaudzinātas divas meitas. Vecākā meita Inese, pēc profesijas juriste strādā par Taurenes pagasta pārvaldnieci. Jaunākā meita Lovita strādā par vecmāti. Uldim un Mirdzai vecumdienas priecē pieci mazbērni.

Tik daudzkrāsaina, darba un centības piepildīta ir Ulda Krūmiņa dzīves taka, taču nākotnē vēl daudz darāmā, tādēļ. novēlam labu noskaņojumu un veiksmi visu radošo ideju un darbu īstenošanā.

Imants Zembergs, pensionēts mežkopis