Apsekosim pavasara stādījumus!

Vasaras otrajā pusē paši centīgākie meža īpašnieki un kopēji apseko savas pavasarī stādītās jaunaudzes, lai saprastu, kad ķerties pie darba. Skaidrs, ka jaunajiem kociņiem, kuri no savas ģimenes mājas jeb kokaudzētavas nonākuši skarbajos izcirtuma vai pļavas apstākļos, pierast neklājas viegli.

Stādiem nākas cīnīties par izdzīvošanu

Visapkārt vieni vienīgi konkurenti – parasti tie ir zālaugi, citu sugu koki, krūmi vai meža zvēri. Retāk gadās arī, ka pats cilvēks iznīcina savus stādījumus – citreiz neuzmanības pēc nopļauj jaunos kociņus ar krūmgriezi, citreiz iebrauc jaunaudzē ar traktoru.

Īpatnējie meteoroloģiskie apstākļi veicinājuši zālaugu augšanu. Sevišķi bīstami tas ir vietās, kur stādījums veikts neizmantotā lauksaimniecības zemē. Šī gada aprīlī vienā no bijušajām pļavām Jaunjelgavas pagastā iestādījām ap 0,5 hektāru lielu platību ar sertificētu egļu stādāmo materiālu un apmēram 0,1 hektāru lielu platību ar sertificētu melnalkšņa stādāmo materiālu. Lai kopjot redzamība būtu labāka, gandrīz pie katra stādiņa iespraudām ap metru garu mietiņu. Tagad, kad pagājuši gandrīz 3 mēneši, mietiņi ieauguši zālaugu klājienā tā, ka gandrīz nav saredzami, par eglītēm vispār neiet runa. Melnalkšņi redzami labāk, jo stādīšanas brīdī to garums pārsniedza pusmetru.

Apsekošanas laikā jaunaudzes otrajā galā pamanīju Latvijas meža zvēru karali – alni, kurš arī bija ieinteresējies par mūsu stādījumu. Cerams, ka viņam šī interese pāries. Jāgaida, kad pienāks rudens un redzamība uzlabosies – tad arī ķersimies pie kopšanas.

Ar standarta kopšanu var arī nepietikt

Savukārt no Stalbes pagastā stādītās melnalkšņu jaunaudzes 0,1 hektāru lielā platībā maz kas vairs palicis pāri. Lai arī plantāciju meža izveidei minimālais koku skaits (800 gabali uz viena hektāra) sanāk, tomēr gandarījums no darba ir mazs. Maija sākumā iestādījām gandrīz divas reizes vairāk  kociņu nekā pašlaik. Vizuāli apsekojot jaunaudzi, var secināt, ka daļēji kociņu bojāejā vainojami gliemeži. Skaidrs, ka rudenī stādījums jāpapildina ar jauniem koku skolas audzēkņiem.

Arī Rankas pagasta meža īpašnieks Guntis Grīnšteins novērojis, ka šogad zālaugi padevušies labi. Viņš saskata riskus savā pļavā stādītajām eglītēm. «Uzskatu, ka šogad pastāv liela iespēja, ka zālaugu klājā esošās eglītes vienkārši nosmaks. Tāpēc pie pirmās iespējas ķeršos pie kopšanas. Iepriekšējos gados zālaugi neizauga ļoti strauji, tāpēc, lai uzturētu eglīšu dzīves telpu, ap katru eksemplāru novietoju koka režģus. Šogad tas var nelīdzēt,» atzīst pieredzējušais mežkopis.

Rudens tuvojas strauji, tāpēc katram meža īpašniekam jāapzina jaunaudzes, kurās tiešām nepieciešama kopšana. Kad darbs ir padarīts, noteikti vajadzētu par to informēt savu apgaitas mežzini.

Nākamajā «Meža Avīzes» numurā parunāsim par jaunaudžu kopšanu un tās nepieciešamību nedaudz plašāk.

Raimonds Mežaks, mežkopis