Apgleznots koks – oriģināla dāvana

Gleznojums kokam piešķir īpašu pievienoto vērtību, tādēļ koka apgleznošana ir tā vērta, lai šo glezniecības veidu popularizētu. Apgleznots koks tāpat kā jebkurš mākslas darbs izraisa apbrīnu. Dažādi apgleznoti koka priekšmeti var kalpot arī par oriģinālu dāvanu. Pamēģini arī tu pagatavot dāvanu ar koka gleznojumu pēc šajā rakstā sniegtajiem padomiem.

Koka apgleznošana vēl nav izplatīta

Māksliniece Terēze Zaķe savā studijā piedāvā visdažādākos gleznošanas veidus – uz audekla, zīda, stikla, porcelāna un tajā skaitā arī uz koka gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ir tādi, kuri vēlas to darīt savam priekam, citi – papildināt savas mājvietas interjeru ar apgleznotām mēbelēm. Viņa stāsta, ka apgleznot koku nav sarežģīti, taču šobrīd interese par to ir maza. «Tā ir brīnišķīga iespēja arī uzņēmējiem, kuri vēlas radīt jaunus, interesantus produktus. Labprāt uzklausītu viņu vēlmes un sadarbotos koka, stikla un porcelāna apgleznošanas jomā,» saka Terēze Zaķe.

Ar ko sākt

Kursos apgleznot koku interesenti vispirms mācās uz neliela koka priekšmeta, veido zīmējumu, cenšas izprast, kā jāstrādā ar krāsām un kādas ir piemērotākās. «Sākumā uz papīra jāizveido zīmējums – skice. Pēc tam jāizdomā, kā to pārnest uz koka priekšmetu. Arī tie, kuriem nav iemaņu zīmēšanā, var izmantot kopēšanas paņēmienu – ar parastu koppapīru konkrētu rakstu vai puķes attēlu pārkopē uz koka virsmas. Ja skice ir vienkārša, tad izgriež kā trafaretu un ap to apvelk,» stāsta studijas vadītāja. T.Zaķe uzsver, ka uz koka ar zīmuli veidoto skici var palabot un  padzēst ar dzēšgumiju. Prasmīgākie zīmētāji uzreiz var zīmēt uz koka, taču, lai nerastos kļūdas un neprecizitātes, ieteicams tomēr izmantot skici un precīzi pārkopēt.

Virsma gleznošanai jāsagatavo

Koka apgleznošanai izmanto akrila krāsas, kuras var jaukt un arī pludināt. «Ja koks ir tīrs, svaigs un sauss, nav apstrādāts, tad pirms gleznošanas uz tā var uzklāt grunti.»

Ja koka virsma ir lakota, tad vispirms ieteicams virsmu notīrīt ar smilšpapīru, lai tā uzsūc krāsu, un tikai tad var ķerties pie gleznošanas. Pārsvarā apglezno priedes vai bērza izstrādājumus, retāk – ozolu. Ar akrila krāsām strādājot, uz koka tās var klāt otro un trešo kārtu, kaut ko izlabot. Kā dzēšgumiju, lai notīrītu krāsu var izmantot smilšpapīru. «Uz koka var veidot daļēji caurspīdīgu zīmējumu līdzīgi kā ar akvareļa krāsām zīmējot, ja vēlas, lai koka struktūra ir redzama,» iesaka māksliniece. Savukārt, ja svarīgi, lai koka struktūra nespīd cauri, tad zem gleznojuma vispirms klāj baltu akrila krāsu.

Pareiza lakas izvēle 

Gleznojums ar akrila krāsām ātri nožūst – pusstundas – stundas laikā. Tad to pārklāj ar laku, lai tas laika gaitā saglabātos. Ja koks netiek intensīvi lietots, tad pietiks ar vienu lakas kārtu, bet citādi jāklāj divas, trīs kārtas. Uz ūdens bāzes veidotas lakas ātri nožūst, bet lakas, kas veidotas uz atšķaidītāja bāzes, žūst ilgāk – 24 stundas. Atkarībā no koka izstrādājuma lietošanas, jāizvēlas, ar kādu laku konkrēto koka priekšmetu apstrādāt. Koka lādītei var izmantot uz ūdens bāzes veidotu laku, ja tiek apgleznota mēbele – galds vai krēsls iekštelpām, tad vajadzīga stiprāka laka, tāda, kas aizsargā pret berzi. Uzmanība jāpievērš tam, lai laka būtu maksimāli caurspīdīga. T.Zaķe iesaka: «Ja mēbeli – solu vai krēslu – paredzēts novietot laukā, tad esmu atradusi risinājumu – laivu laku. Tad priekšmetu var droši lietot, jo tā aizsargā pret ūdeni.» Viņa teic, ka materiālu kvalitāti var pārbaudīt, tikai izmēģinot praksē. «Virtuvei veidoju krāsainu koka darba virsmu, vannas istabā apgleznoju koka dekoru un arī tur izmantoju laivu laku.» Grīdai ieteicama speciāla grīdas laka, jo šāda virsma tiek intensīvi lietota.

Gleznot var arī zivis uz grīdas      

Apgleznot iespējams visdažādākās koka virsmas – lādītes, dēlīšus, karotes, pulksteņus, rotaļlietas, dažādas mēbeles, durvis, drēbju pakaramos, rāmīšus, piemēram, spogulim, gleznām, arī grīdu. Māksliniece atceras, ka interesantu darbu savulaik veikusi, gleznojot uz grīdas dažādas zivis – asarus, foreles un līdakas. Gleznoti arī cilvēku portreti uz koka, taču tas ir ļoti, ļoti smalks un precīzs darbs, it sevišķi, ja tiek gleznots konkrēts cilvēks. «Tā jau ir augstākā pilotāža,» neslēpj māksliniece.

Visgrūtāk esot apgleznot griestus, jo jāsasprindzina kakls, bet, apgleznojot grīdu, ilgi nākas sēdēt nemainīgā pozā. Protams, darbs prasa arī pacietību. Ja jāapglezno priekšmets vai mēbele, tad jāizdomā, kā to pieskaņot pārējam interjeram, lai iekļautos kopējā dizainā, lai gleznojums nebūtu pārāk raibs, un tas nav viegli.» T.Zaķe uzskata, ka interesanti esot senatnīgi apgleznoti koka darbi. Ja tādus izdodas atrast kādā vecā mājā, tad var aplūkot ne tikai māksliniecisko veikumu. Galvenais – šādiem darbiem ir liela  enerģētiskā vērtība.

Una Zeltkalne