Aizsargājamo putnu un dzīvnieku barības ķēdē vieta arī cilvēkam laukos

Kā rāda novērojumi, kopš 90. gadu sākuma, kad tika likvidēti kolhozi, piemēram, strauji samazinājās vistu vanaga populācija, jo lauku apkārtnē strauji samazinājās to putnu un zīdītāju skaits, no kuriem tie pārtika.

Sakarā ar to, ka ik gadu Latvijas valsts iestādes no budžeta līdzekļiem piešķir finansējumu dažādām vides NVO, vides aizsardzības plāniem un pētījumiem par cilvēka saimnieciskās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz dažādu dzīvnieku un putnu populācijām,  ar mērķi aizvien vairāk ierobežot saimniecisko darbību mežā, un tas ietekmē cilvēku darba vietu skaitu un meža nozares ekonomisko pienesumu valsts budžetam, aicinājām 13. Saeimas vadošo partiju deputātu pārstāvjus un «Meža Avīzes» lasītājus, paust savu viedokli šajos jautājumos.

JAUTĀJUMI

1. Vai, jūsuprāt, šādi vides projekti veicina Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu? Kā?

2. Vai, jūsuprāt, meža nozare veicina Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu?

3. Ņemot vērā, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža un zemes īpašniekiem ir tik nesamērīgi zemas kompensācijas vai to nav vispār, un dabas aizsardzības vārdā tiek atstāts mežā 65 milj. kbm koksnes (meža nac. monitoringa dati), nevis tā tiek racionāli izmantota, ļaujot «mirušās» koksnes apjomam ietekmēt CO2 bilanci, kā, jūsuprāt, būtu vispareizāk atrast līdzsvaru un kur būtu sarkanā līnija starp dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības nepieciešamību mežā? (Vai Jūs atbalstāt aizsargājamo teritoriju palielināšanos, mikroliegumu skaita pieaugumu vai saimnieciskās darbības attīstību).

4.Kādi jūsuprāt ir iedzīvotāju aizplūšanas no laukiem iemesli? Kādai jūsuprāt būtu jābūt proporcijai starp laukos un pilsētā dzīvojošo cilvēku skaitu.

«Attīstībai/Par!» viedoklis

Kā pirmais uz mūsu uzdotajiem jautājumiem atbildi sniedza Daniels Pavļuts, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, kurš ievēlēts 13. Saeimā no apvienības «Attīstībai/Par!» saraksta ar vislielāko balsu skaitu – 53 334 balsīm, 15677 «+» un 1542 «–».

1. Lai gan vides projekti tiešā veidā neuzlabo Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, tīra un dabiska vide ir nepieciešama mūsu veselībai, un mums ir pienākums saglabāt dabisku vidi, dabas vērtības un daudzveidību.

Ieguldījumu apjomam dabas pētījumos ir jābūt proporcionālam valsts ekonomikas iespējām. Tāpat arī ir nepieciešams izvērtēt, cik pamatots ir pieprasīto līdzekļu apjoms konkrētajiem pētījumiem un cik racionāli ir izmantoti iepriekš piešķirtie resursi.

Latvijai ir arī starptautiskās saistības sugu un biotopu aizsardzībai, piemēram, Natura 2000.

2. Mežu platības aizņem vairāk kā 50% no Latvijas teritorijas, ierindojot Latviju 4. vietā starp mežainākajām Eiropas valstīm, un sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Tās ir darbavietas gan tiešajā mežu apsaimniekošanā, gan koksnes pārstrādes rūpniecībā. Mežu nozares pienesums valsts ekonomikai ir gan nodokļi, kas tiek maksāti valstij, gan arī reālā materiālā vērtība, kas tiek radīta – gan neapstrādāta koksne, gan preces, kas no tās izgatavotas: koka būvkonstrukcijas, koka mēbeles, celuloze u.c. Eksportēti tiek 75% no saražotās produkcijas. Nozīmīgs pieaugums ir ne tikai koksnes resursu eksportam, bet pēdējā laikā pieaug arī koku stādu eksports. Ir nepieciešams attīstīt tālāku koksnes pārstrādi, kas veidotu lielāku pievienoto vērtību un samazināt neapstrādātas koksnes eksportu apaļkokos.

3. «Mirušai» koksnei mežā ir jābūt. Krituši, nedzīvi koki, it sevišķi lielu dimensiju koki, ir nozīmīga dzīvotne ļoti daudzām kukaiņu, ķērpju, sūnu un sēņu sugām. Mežu likumdošana paredz, ka, veicot atjaunošanas cirtes (kailcirtes), uz vienu hektāru ir jāatstāj ne mazāk kā pieci resnākie, bioloģiski augstvērtīgākie koki, kas būs dzīvotne daudzām sugām. Arī dabas aizsargājamās teritorijās, kur nenotiek koksnes ražošana, ir pietiekams daudzums «mirušās» koksnes, kas nodrošina dzīvotni šīm sugām.

Mehāniski palielināt teritorijas, ko atvēlēt dabas aizsardzībai, nav pieļaujams. Ir jāveic rūpīga dabas vērtību izvērtēšana un tikai tad jāpieņem lēmums par aizsargājamās teritorijas statusa piešķiršanu. Konkrētu procentu un skaitļu noteikšana aizsargājamām teritorijām nav korekta. Ir jāizvērtē esošās dabas aizsargājamās teritorijas, jāveic zināma dabas aizsargājamo vērtību inventarizācija. Pēc šīs inventarizācijas veikšanas ir nepieciešams izvērtēt esošās aizsargājamās zemju platības, jo pastāv varbūtība, ka piešķirtā aizsardzība vairs nav aktuāla, jo izrādās, ka aizsargājamās sugas vairs nav reti sastopamas vai arī vairs neatrodas šajā teritorijā. Ir jābūt elastīgākai gan aizsargājamo teritoriju atzīšanai, gan arī izvērtēšanai un, ja šī aizsardzība vairs nav aktuāla, tad arī teritorijas apsaimniekošanas aizlieguma atcelšanai. Jebkura aizsargājamā platība, kur noteikti ciršanas (koksnes ražošanas) aizliegumi, ir izslēgta no platībām, kas piedalās koksnes ražošanā un nes reālu peļņu valstij.

4. Iedzīvotāju aizplūšanu no lauku reģioniem rada darba vietu nepietiekamība, zemais atalgojums, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī izglītības kvalitāte. Gados jauni cilvēki dodas uz pilsētām iegūt izglītību un neatgriežas laukos dēļ darba iespēju trūkuma.

Ir jāattīsta spēcīgi reģioni, veicot administratīvi teritoriālo reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās. Šo pašvaldību uzdevums, lai cilvēki neaizplūstu no laukiem, ir sekmēt jaunu darbavietu radīšanu. Lai reģionos radītu darbavietas, ir nepieciešams pārstrādes uzņēmumus izvietot tuvāk vietām, kur notiek pirmapstrādes produktu ražošana gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā. Reālā darbavietu pieejamība arī nosaka iedzīvotāju proporcijas pilsētās un laukos.

«Saskaņa» viedoklis

Kā otrais uz mūsu uzdotajiem jautājumiem atsaucās Jānis Urbanovičs, kurš  bijis visu Saeimu deputāts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ievēlēts 13. Saeimā no partijas «Saskaņa» ar vēlētāju balsu skaitu  – 105 095 balsīm, 19274 «+» un 2439 «–».

Kopumā pētījumi par retu un aizsargājamu sugu daudzveidību, viennozīmīgi, ir svarīgi un nepieciešami, kā Latvijā, tā arī visā Eiropā. Toties vēl svarīgāki ir atzinumi, kas radušies uz impērisko pētījumu bāzes, kas bieži vien tiek atspoguļoti, kā dažāda veida aizliegumi vai ierobežojumi. Ja runa iet par to pašu vistu vanagu, kuru populācija strauji samazinājās kopš 90. gadu sākuma, kas pārsvarā ir saistīts ar kolhozu likvidāciju, to skaits ir sarucis, jo lauku apkārtnē ir strauji samazinājies to putnu un zīdītāju skaits, no kuriem tie pārtika. Protams, ir pareizi ierobežot saimniecisko darbību ligzdošanas periodos, apkārt apdzīvotām ligzdām. Šeit būtu svarīgi minēt arī to faktu, ka mainoties lauksaimniecības virzieniem (putnkopība, lopkopība) mainīsies arī retu un aizsargājamo sugu daudzveidība, kas ir iesaistīti barības ķēdē, katrā no atsevišķām jomām, piemēram, pēdējos gados ir pieaugusi citu aizsargājamo sugu daudzveidība, piemēram zivju ērgļa populācija 5 gadu laikā ir pieaugusi 2x. Ar ko tas ir izskaidrojams, iespējams, kaut kādā veidā arī savu ietekmi ir atstājušas klimata izmaiņas, bet vēl lielāku ietekmi ir atstājuši Eiropas fondu atbalsti zivju rūpniecībai.

1. Jautājums ir diezgan retorisks un izvērstu jautājumu nav iespējams sniegt. Veselīga vide ir labvēlīga cilvēkam u.t.t.

2. Meža nozarei Latvijas darba tirgū ir ļoti liela un neatņemama loma, līdz ar to tās progresīvas vai otrādāk, izmaiņas noteikti ietekmēs gan to iedzīvotāju skaitu, kas ir tieši saistīti ar to, gan arī vienkāršu nodokļu maksātāju, jo nozare, kas aizņem 20% no visa Latvijas eksporta, jebkādas pat nelielas finansiālās svārstības atspoguļosies +/– zīmi, milj. eiro izteiksmē. (te var daudz vēl diskutēt par Brexit sekām, kas vēl ir sagaidāmas, jo lielākais eksports ir tieši uz turieni.)

3. Šeit jāsaka tā, lieli spēlētāji mežsaimniecības darbos, kā piemēram LVM u.c., var atļauties un arī to dara – izpēta retu sugu atradnes, identificē tās un pat uzrauga, bet ne viss tik rožaini ir nelielās saimniecībās privātā meža sektorā. Kādēļ tā ir? Ļoti vienkārši – ja meža īpašniekam pieder mežaudze, kas, iespējams, ir pieskaitāma biotopam vai augstvērtīgai audzei, viņš izdarīs visu, lai tā nenokļūtu DAP (dabas aizsardzības pārvalde) datu bāzē, tikai un vienīgi tādēļ, ka kompensācijas un iespējamā peļņa no mežaudzes izstrādes nav salīdzināmas. Te būtu svarīgāk saprast, vai nav par daudz ik gadu izveidotu liegumu, biotopu, kā arī nopietnāk pievērsties tādiem pētījumiem, kas saistīti ar aizsargājamo teritoriju nevis pilnīgu apsaimniekošanas aizliegumu, bet gan pretēji – to pareizu apsaimniekošanu, kas veicinās lielāku un ātrāku retu sugu daudzveidību. Piemēram, platībā x dzīvo tāda reta un aizsargājama suga kā mednis (tetrao uragallus). Kas notiks, ja vienkārši platība tiks ieslēgta aizsargājamajā teritorijā, būs liegta saimnieciskā darbība, bet vai tas tieši ietekmēs šīs sugas labklājību?! Drīzāk pareizi būtu saprast tos faktus, kas tieši ietekmē konkrētas sugas skaita samazināšanos, kā, piemēram, plēsēji, it sevišķi jenotsuņi, meliorācijas grāvji (pavasarī skrienot pāri tiem cāļi apsalst). Tas ir tikai viens no piemēriem. Un sarkanās līnijas vilkt vajadzētu tā, ka dabas aizsardzības pasākumus var atļauties un tiešām to ir ieinteresēti darīt arī mazie meža īpašnieki. Pretējā gadījumā aizsargājamo teritoriju sadalījums ir neproporcionāls.

4. Ja skatās no mežsaimnieciskās nozares, šobrīd ir jūtams darbinieku trūkums tieši lauku reģionos, industrializācijas ietekme neapšaubāmi ir skārusi meža nozari, ieviešot ražošanā jaunu tehniku (harvesteri, forvarderi), tomēr šajā nozarē neaizvietojams palika meža cirtējs jeb zāģeris, meža kopējs. Šobrīd, kad ir novērojams kokmateriālu cenu pieaugums, rodas nepieciešamība arī pēc darbinieku resursiem, tomēr tie izsīkst aizvien straujāk un straujāk. Vai darbs, ko Latvijas cilvēki dara ārzemēs, ir vieglāks par to, ko var darīt te pat Latvijā? Mežā – nez vai, vienīgā atšķirība ir tā, ka šeit strādājošiem, lai nopelnītu atbilstoši smagajam darbam, jādomā kāda afēra, kā apiet nodokļu samaksu. Lauku vidē strādājošajam būtu jānopelna tik, lai spētu aizbraukt uz lielpilsētu atpūsties, tieši tāpat kā to vēlas un dara pilsētnieki lauku viensētās, viesu namos, u.c.

«Meža Avīzes» lasītāja viedoklis

1. Jā, vides projekti veicina Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu. Piemēram, Natura 2000, sakārto vidi, lai cilvēks varētu mierīgi pie dabas atpūsties, to nedegradējot. Pretējā gadījumā dabas mīļotājam, piemēram, jābrauc ar džipu kāpās vai jābūvē māja kāpās vai ainaviskā vietā, lai izbaudītu dabu.

2. Meža nozare veicina labklājību ekonomiski (eksports), bet ir daudz jāpiedomā pie tā, lai eksportētu koksni ar pievienoto vērtību – ne tikai koksni, dēļus, bet mēbeles, interjera elementus, suvenīrus, pulksteņus u.c. koka izstrādājumus.

3. LV ir problēma ar zonu norobežošanu rūpnieciskajās un apdzīvojamajās – tas ir jāsakārto. Apdzīvojamās zonās daba ir maksimāli jāsaglabā, bet rūpnieciskajās – ne tik stingri. Atbalstu mikroliegumu un aizsargājamu teritoriju palielināšanai – tādās vietās infrastruktūra praktiski nav nepieciešama un līdzekļus var novirzīt uz vietām, kur tā ir nepieciešama.

4. Iedzīvotāju aizplūšanas no laukiem veicinošie iemesli ir slikta infrastruktūra (ceļi, komunikācijas). Proporcija starp pilsētu un laukiem varētu būt 1:1. VISIEM JĀBEIDZ ZAGT! PAR ZAGŠANU – ROKU NOST!

«Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» viedoklis

Daļēji uz meža nozares uzdotajiem jautājumiem atbildējis Jānis Dombrava, vairāku Saeimu deputāts, Nacionālās apvienības «Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Ievēlēts 13. Saeimā ar balsu skaitu – 37245 balsīm, 7438 «+» un 1659 «–».

Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību (Satversmes 105.pants). Kompensāciju mehānisms tiks izstrādāts ar mērķi samērīgi kompensēt zemes īpašniekam radušos ierobežojumus.

Mežu sertificēšanai, kas apstiprina videi draudzīgu meža apsaimniekošanu, jānotiek pēc īpašnieku brīvprātīgas izvēles. Sertifikācijas sistēmas FSC, PEFC, ISO u.c., kas attiecas uz mežu sertificēšanu, ir brīvprātīgas un nav pieļaujama šo sistēmu piespiedu ieviešanas vai kādu īpašu «labvēlības principu» veicināšana.

Jaunās konservatīvās partijas (kuras līderis ir Jānis Bordāns), Jaunās VIENOTĪBAS (kuras līderis ir Edgars Rinkēvičs), Politiskā partija «KPV LV» (kuras līderis ir Artuss Kaimiņš) Zaļo un Zemnieku savienība (kuras līderis ir Māris Kučinskis) viedokļus pagaidām neizdevās iegūt. Cerams ka partijas tos formulēs, un tos saņemsim publicēšanai nākamajā «Meža Avīzes» numurā februārī.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.