Aizsākts starptautisks projekts BIO4ECO

Lai veicinātu veiksmīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, aizsākts starptautisks projekts BIO4ECO.

LR Zemkopības ministrija un Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir starpreģionu sadarbības programmas INTERREG EUROPE programmas BIO4ECO projekta partneri. Projekts BIO4ECO uzsākts 2016. gadā un turpināsies līdz 2020. gadam.

BIO4ECO projekta virsmērķis

Projekta virsmērķis ir tuvināt enerģētikas un zemes politiku, veidot dialogu ar interešu grupām, veicinot veiksmīgu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku visās projektā iesaistītajās valstīs.

BIO4ECO projektā ir iesaistītas astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis (Katalonija (Spānija), Ziemeļkarēlija (Somija), Francija, Slovēnija, Bulgārija, Abruco reģions (Itālija), Rumānija un Latvija), kuras savukārt īstenos atsevišķus, valsts/reģiona līmeņa projektus.

Latvijas mērķis BIO4ECO projektā ir atbalstīt Nacionālās Bioekonomikas stratēģijas izstrādi jautājumiem, kas skar zemes resursu efektīvu izmantošanu un oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstības risinājumus.

BIO4ECO projekta seminārs Latvijā

  1. gada 13.–14.jūnijā Latvijā notika BIO4ECO projekta tematiskais seminārs «Efektīva zemes izmantošana oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstībai».

Seminārs nosacīti tika sadalīts divos tematiskajos blokos – zemes izmantošanas funkcionalitāte un klimatam draudzīga meža apsaimniekošana.

Projekta pirmā diena

Projekta pirmajā dienā tika apskatīti jautājumi par zemes izmatošanas funkcionalitāti – norisinājās diskusija par zemes izmantošanas iespējām un plānošanu atkarībā no konkrēto teritoriju ģeofizikālā raksturojuma (augsnes tips, zemes gabala izvietojums utml.), neizmantotās zemes izmantošanas iespējām, integrētu teritorijas attīstības un bioekonomikas nozaru attīstības plānošanu.

Kā pastāstīja LR Zemkopības ministrijas (ZM) speciāliste Ieva Līcīte, seminārā tika prezentētas Latvijā BIO4ECO projekta ietvaros uzsākta pētījuma «Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā» pirmās atziņas. Pētījumā, izmantojot pieejamās datu bāzes un kartogrāfiskos materiālus, tiek izvērtēta organisko augšņu izplatība Latvijas lauksaimniecības zemē un šo augšņu apsaimniekošanas vides, ekonomiskā un sociālā ietekme. Pētījumā konstatēts, ka organiskās augsnes patlaban gadā nodrošina aptuveni 10% no Latvijas lauksaimniecības pievienotās vērtības un šajās augsnēs saražotās produkcijas vērtība ir aptuveni 120 miljoni EUR. No organiskajām augsnēm 64% tiek aktīvi izmantotas un saņem atbalsta maksājumus. Vidējais organisko augšņu auglības novērtējums ir 34 balles, kas ir zemāks rādītājs salīdzinājumā ar vidējiem Latvijas lauksaimniecības augšņu rādītājiem – 38 līdz 40 balles.

«Latvijas īpatnība ir kūdrainas augsnes, kas aizņem apmēram 8% no lauksaimniecības zemēm. Šo augšņu apstrāde dod ekonomisko labumu, tās kādam pieder, tās tiek apstrādātas, taču apstrādājot šādas augsnes, tiek uzskaitītas siltumnīcas efekta gāzu emisijas lielos apmēros. Kūdras augsnē ir liels oglekļa uzkrājums. Ja tās tiek apstrādātas un kustinātas, organiskā viela noārdās. Siltumnīcas efekta gāzu emisijas no organiskajām augsnēm šobrīd Latvijā pārsniedz lauksaimniecības kopējās emisijas.

Varētu būt secinājumi, ka daļa no platībām varētu būt piemērotas apmežošanai. Mitrākās platībās zinātnieki veic pētījumus par to, kādu enerģētisko  kultūru audzēšanai tās būtu piemērotas.

Ietekme uz vidi un klimatu ir karstais punkts, kas jārisina – vai nu turpināt lauksaimniecisko ražošanu vai plānot apmežošanu, kas noņem emisiju slogu. Šī projekta ietvaros vispirms skatāmies uz lauksaimniecības zemēm, kuras netiek izmantotas. Latvijā tādas aizņem~ 300 tūkstošus hektāru. Iespējams, ka projekta gaitā tiks sagatavota rekomendācija, ka neproduktīvās  aramzemes pārvēršamas par zālāju vai apmežojamas, vienlaikus izvērtējot ekonomikas, vides un sociālo ietekmi uz tautsaimniecību,» skaidro ZM speciāliste Ieva Līcīte. Viņa arī norāda, ka pētījuma ietvaros LLU jau uz šī gada rudeni sagatavos rekomendācijas politikas plānotājiem. Rekomendācijas stratēģijai par organisko augšņu izmantošanu, tālāk plānots iestrādāt Latvijas bioekonomikas stratēģijā.

Informācija par to, kur Latvijā ir izvietotas organiskās augsnes, ikvienam pieejama Latvijas ģeoportālā, kas ir valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls. Vienlaikus jāapzinās, ka Ģeoportālā pieejamā Latvijas augšņu informācija ir vēsturiska informācija, kas iegūta, digitalizējot Latvijā pieejamās vēsturiskās (kartēšanas periods 1960.–1991.) augšņu kartes. Aktuāla augšņu informācija šobrīd Latvijā nav pieejama.

Ģeoportāls ir vienots pieejas punkts Latvijas ģeotelpiskajai informācijai un pakalpojumiem. Publiskai piekļuvei vienā portālā apkopoti dati no dažādiem Latvijas ģeotelpisko datu turētājiem.

Organiskās augsnes ir izplatītas visā Latvijas teritorijā, tomēr Latgales reģionā vērojama lielāka to koncentrācija. Vienlaikus jāņem vērā, ka patlaban ir pieejama tikai vēsturiskā augšņu kartogrāfiskā materiāla informācija un faktiskā situācija var nozīmīgi atšķirties.

Pētījuma noslēgumā tiks sagatavoti konkrēti priekšlikumi ietveršanai Latvijas Bioekonomikas attīstības stratēģijā par efektīvu organisko augšņu izmantošanu un apsaimniekošanas plānošanu.

Diskusijas noslēgumā projekta partneri un pārējie pasākuma dalībnieki secināja:

  • zemes izmantošanas plānošana, ņemot vērā konkrētu teritoriju funkcionalitāti (augsnes raksturojumu, teritorijas novietojumu, vides ietekmes, produkcijas pieprasījumu), ir priekšnosacījums katra zemes hektāra maksimāli efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai;
  • Bioekonomikas stratēģijas izstrāde saistāma ar reģionālo plānošanu;
  • Bioenerģijas izmantošanas attīstība sekmē lauku teritoriju attīstību;
  • Bioekonomikas attīstības modelēšana saistāma ar meža un lauksaimniecības augšņu informāciju un ietekmēm;
  • zemes izmantošanas plānošanā svarīgs ir augsnes oglekļa saturs tā ietekmēšana, lietojot dažādus apsaimniekošanas scenārijus.

Aktīva un klimatam draudzīga meža apsaimniekošana

Diskusijas par to, kādi, zināšanu ietilpīgi pasākumi dod iespēju kāpināt meža apsaimniekošanas produktivitāti un vienlaikus veiksmīgi pielāgoties gaidāmajām klimata pārmaiņām un dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Tiek izcelta meža atjaunošanas materiāla selekcijas nozīme, klimatisko apstākļu izmaiņām piemērotu koku sugu izvēle, privāto meža īpašnieku informēšana un iesaiste aktīvu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanā, meža informācijas sistēmu izmantošana.

Galvenie secinājumi:

  • klimatam draudzīga meža apsaimniekošana katrā reģionā izpaužas atšķirīgi, nepieciešami vietēji piemēroti risinājumi;
  • aktīva meža apsaimniekošanas prakse dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā trīs veidos – oglekļa piesaiste; fosilo materiālu aizstāšana ar koksnes produktiem un fosilās enerģijas aizstāšana ar atjaunojamo enerģiju;
  • labas mežsaimniecības prakses īstenošana pati par sevi dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā;
  • informācija meža īpašniekiem ir jānodod jau apstrādātā (viegli uztveramā) veidā un atbilstoši konkrētajām vajadzībām;
  • neliela apjoma meža īpašumi ir bioekonomikas attīstības iespēju mērķauditorija;
  • meža apsaimniekošanas plānos nepieciešams fokuss uz ekosistēmu pakalpojumiem.

Kā norādīja ZM speciāliste Ieva Līcīte,  meža audzēšana turpmāk  jāpielāgo klimata pārmaiņām, kuras nenovēršami notiek.  Tādejādi jāveic piemērotāko koku sugu izvēle, jāiegulda darbs meža selekcijā, nodrošinot klimata pārmaiņām pielāgota un augsti kvalitatīva meža atjaunošanas materiāla pieejamību apzinoties, ka koksnes resursi  ir un nākotnē būs nepieciešami un meža nozare, nodrošinot ilgtspējīgu meža resursu apsaimniekošanu un koksnes resursu pieejamību, var dot būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.  Trīs veidi, kā meža nozare varētu dot vislielāko ieguldījumu ir oglekļa piesaiste meža ekosistēmā – nodrošinot oglekļa uzkrājumu augoša meža platībās; fosilo resursu aizvietošana ar koksnes resursu, piemēram, ar koka mēbelēm aizvietojot plastmasas izstrādājumus un atjaunojamās enerģijas ražošana, aizvietojot fosilo enerģiju ar biomasas enerģiju.

Projekta otrā diena

Otrajā dienā tika organizēts arī pieredzes apmaiņas izbraukums uz LVMI «Silava» ierīkotiem apskates objektiem, kur interesenti tika iepazīstināti ar:

1) LVMI Silava klimata māju, kur kontrolētos apstākļos iegūst augsti kvalitatīvu meža atjaunošanas materiālu;

2) Latvijas pieredzi biomasas enerģijas staciju atliekvielu – pelnu izmantošanā meža mēslošanai;

3) Latvijas darbu meža selekcijas jomā;

4)  sarežģīti apsaimniekojamas lauksaimniecības zemes izmantošanas iespējām dažādu enerģētisko kultūru audzēšanā.

LVMI «Silava» iepazīstinot ar Latvijas pieredzi biomasas enerģijas staciju atliekvielu – pelnu izmantošanā meža mēslošanai, klātesošajiem deva iespēju iepazīties ar vairāk kā 10 no Latvijas koksnes biomasas katlumājām iegūtiem pelnu paraugiem, kas katrs bija ar atšķirīgām ķīmiskajām īpašībām. Veikts zinātniskais pētījums, par pelnu sastāvu un tie atzīti kā labs kaļķojamais un mēslojamais materiāls mežam. Mēslošana ar pelniem ir pieļaujama arī atbilstoši sertifikācijas shēmām. Izstrādāta arī tehnoloģija, kā pelnus vislabāk mežā izkliedēt. Atgriežot mežā to, kas no meža ir nācis, veidojam cirkulāro jeb aprites ekonomiku. Aprites ekonomika strādā pie tā, lai veidotos noslēgts cikls, lai atliekviela, atkal būtu resurss, kas izmantojams jaunu produktu ražošanai.

Par Latvijas darbu BIO4ECO projektā

Latvijā pašlaik ir uzsākts darbs pie Nacionālās Bioekonomikas stratēģijas izstrādes, ar to aptverot dabas resursos bāzēto nozaru – mežsaimniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības – attīstību. BIO4ECO projektā ir plānots sagatavot un iespēju robežās Nacionālajā Bioekonomikas stratēģijā integrēt priekšlikumus par efektīvu zemes izmantošanu un zemes izmantošanas funkcionalitāti. Šādu – starpvalstu pieredzes apmaiņā un nacionālās diskusijās balstītu – priekšlikumu sagatavošana arī ir nozīmīgākais un taustāmākais ieguvums, kuru Latvija gūs no dalības projektā.

Protams, vienmēr liels ieguvums ir arī diskusijas un «prāta vētras», kuras iniciē priekšlikumu sagatavošanas procesā un diskusijās ar interešu grupām un sadarbības partneriem. Šādas diskusijas BIO4ECO projektā Latvijā notiek regulāri. Projekta realizācijas procesā Latvijā ir izveidota vietējās rīcības grupa, kurā ir piekritusi līdzdarboties Vides un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārresoru koordinācijas centrs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Pašvaldību savienība, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» un Pasaules dabas fonds. Jau ir notikušas četras vietējās rīcības grupas sanāksmes un viena zināšanu un pieredzes apmaiņas diena ar izbraukumu dabā.

BIO4ECO projekta vietējā rīcības grupa ir vienojusies par projektā veicama pētījuma tēmu «Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā».

Pētījuma izpildītājs ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Pētījumā novērtēs kūdraino jeb organisko augšņu izmantošanas iespējas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks sagatavoti un Latvijas Bioekonomikas stratēģijā integrēti priekšlikumi organisko augšņu apsaimniekošanai, ņemot vērā gan šo augšņu apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan to, kāds ekonomiskais labums tiek gūts un var tikt gūts no šīs platības apsaimniekošanas, kā arī to, kā šīs zemes apsaimniekošanu būtu iespējams pilnveidot. Nozīmīgs pētījuma uzdevums ir apzināt to, cik daudz Latvijā šādu augšņu ir un kādiem nolūkiem tās tiek izmantotas, kā arī izveidot daudzslāņainu šo augšņu kartogrāfisko materiālu, apvienojot dažādas datu bāzes, t.sk. datus par aizsargājamām teritorijām.

Mežsaimniecība un lauksaimniecība ir nozares, kuras ir mūsu tautsaimniecības attīstības mugurkauls, un to abu attīstība ir saistītas ar zemes izmantošanu. No tā, cik gudrus un pārdomātus risinājumus izvēlamies zemes apsaimniekošanā, lielā mērā atkarīga gan ekonomisko, gan vides un klimata mērķu sasniegšana. Nav noslēpums, ka Latvija valsts, kurā joprojām ir samērā liels neizmatotās zemes potenciāls, kā arī liels kūdras augšņu īpatsvars. Tas nosaka to, ka mums jo īpaši svarīgi ir izvērtēt risinājumus, kas dotu iespēju palielināt katra zemes hektāra saražoto vērtību un vienlaikus – pozitīvu pienesumu vides jautājumu risināšanā. Ja runā par neizmatoto zemi, to apsaimniekošanas scenāriji var būt ļoti dažādi, sākot no apmežošanas un beidzot ar agromežsaimniecības risinājumiem vai zemes atgriešanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Vairāk informācijas par BIO4ECO projektu kopumā:

www.interregeurope.eu/bio4eco/

 

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *