Aicina atjaunot meža darbinieku dienu!

Šogad 16. septembrī valsts mežsaimniecībai aprit 100 gadi, bet 20. septembrī svinama Meža darbinieku diena, kuru meža darbinieki kalendārā vēlētos redzēt kā oficiālu svētku dienu!

Valsts prioritāte – valsts mežsaimniecība

«Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1919. gadā tūlīt tika iecelta Valsts zemju un meža pārvalde. Vēlāk tika nodibināts arī meža departaments, kurā bija arī privātmežu nodaļa. Izdodot 1920. gadā 16. septembrī agrārās reformas likumu, valsts izšķīrās par labu valsts mežsaimniecībai. Valsts paredzēja, ka atsavināmo īpašumu meži, ūdeņi un lauksaimniecībai nederīgās zemes paliks valsts īpašumā. Izpildot šo likumu, valsts rīcībā nonāca ap 1150 tūkstoši ha bijušo privāto muižu mežu un ap 377 tūkstoši ha t.s. «kroņa mežu». Pieskaitot šīm platībām vēl citas mežsaimniecībai nodotās zemes, kopējā meža zemju platība tolaik tuvojās 2 miljoniem hektāru. Turpmākajos gados, realizējot agrāro reformu, daļa meža zemju nonāca jaunsaimnieku un citu zemes ieguvēju rīcībā, tomēr valsts paturēja 1,5–1,3 miljonus ha meža zemju. Tās apsaimniekoja Mežu departaments. Vietējo pārvaldi izveidoja 1921. gadā, un pēc zināmām izmaiņām 1938. gadā valstī bija 75 virsmežniecības, 379 mežniecības un 2605 mežsargu apgaitas.» Šādu informāciju varam atrast grāmatā «Valsts mežsaimniecībai 15 gadi», ko izdevis Mežu departaments 1937. gadā.

Mežos nodarbina ap 40 000 cilvēku

Trīsdesmitajos gados ziemas mēnešos Latvijas mežos bija nodarbināti ap 20000 cirtēju un tikpat daudz vedēju, nodrošinot rosmi lauku dzīves klusajos mēnešos un ap 15–20 miljonu latu ienākumu šo darbu veicējiem. Tā mežs toreiz nodrošināja darbu un ienākumus tūkstošiem lauku cilvēku.

Jāatzīmē, ka toreiz ievērojamu daļu kokmateriālu izstrādāja ar valsts līdzekļiem jeb, kā toreiz teica, «saimnieciskā kārtā». Piemēram, 1937./38. gadā Mežu departaments izstrādāja 2298 tūkstošu m³ augošu mežu jeb apmēram 40% no visa izstrādātā daudzuma («Latvijas mežu statistika… XI» – 34.–38.lpp.).

Tālaika un, iespējams, visu laiku starptautiski pazīstamākais Latvijas tautsaimnieks Kārlis Balodis rakstīja: «…apgalvojums, ka valsts izstrādāšana devusi valstij tikai zaudējumus, ir nepierādīta pasaka, kura bija vajadzīga spekulantiem savtīgā nolūkā – lai visa mežu izmantošana tiktu tiem atstāta!» («Latvijas saimniecība pie spējīgas un nespējīgas valdības», R.: 1931. – 37.lpp.). Līdz 1937./38.gadam Mežu departaments uzstājās arī kā kokmateriālu eksportieris, bet turpmāk šos darījumus kārtoja akciju sabiedrība «Latvijas koks», kura bija t.s. «nacionālais uzņēmums». To dibināja Mežu departaments un Lauksaimniecības kamera.

Mežsaimniecība padomju laikā

Laikā, kad Latvija atradās PSRS sastāvā, Mežsaimniecībā notika divas būtiskas izmaiņas. Nacionalizācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas rezultātā pazuda privātie meži, tos pārņemot valstij vai kopsaimniecībām. Un ļoti nozīmīgi pieauga mežu kopējā platība. Abu šo procesu rezultātus raksturo dati, kas atrodami J.Kronīša rakstā «Mežsaimniecība» (Latvijas padomju enciklopēdija, 52, 1984. – 398.lpp.).

Viņš norāda, ka «buržuāziskās» Latvijas laikā «Meži tika nesaudzīgi izcirsti. Mežus cirta g. k. kailcirtē ik gadus vidēji 4,4–5 ciešmetrus no 1 ha lielas ar mežu klātas teritorijas». Padomju laikā «ik gadus republikas mežos izcērt caurmērā 2–2,4 ciešmetrus koksnes no 1 ha ar mežu klātās teritorijas»,(398., 399.lpp.).

Salīdzinot ar Latvijas pēdējiem neatkarības gadiem, mežu kopplatība padomju laikā bija pieaugusi par 1407 tūkstošiem ha jeb par 80,5%. Mežainums (ar mežiem klāto platību īpatsvars) pieauga no 28,2% līdz 40% (1981.g.).

Neviens tālaika autors neapraksta, kad un kā būtu notikuši tik vērienīgi Latvijas apmežošanas darbi. Meža platības pieauga, pakāpeniski norakstot pamestās un neapstrādātās lauksaimnieciskās zemes.

Pētījumi parāda, ka ļoti strauji lauksaimniecības zemju norakstīšana par meža zemēm norisinājās jau pirmajā pēckara desmitgadē (1945.–1955.), jau 1960. gada meža zemēm aizņemot 2,4 miljonus ha pret 1,4 miljoniem 1938. gadā. Lēnākos tempos šis process turpinājās līdz pat 1990. gadam, kad ar mežiem apaugušo platību vērtēja aptuveni 2,8 miljonos ha.

Toreiz – Padomju laikā mežsaimniecības un mežrūpniecības vadības Meža darbinieku dienā pateicās mežiniekiem par viņu paveikto darbu, apbalvoja ar Goda rakstiem un balvām. Svētkos pateicās arī pelnītā atpūtā aizgājušiem, kas ar savu darbu veicinājuši «zaļā zelta» augšanu un kopšanu. Svinīgā daļa bija mežinieku godināšana, plašs mākslinieku un pašdarbnieku koncerts, pēc tam saviesīgā daļa pie bagātīgi klātiem galdiem ar dziesmām un dejām. Meža darbinieku dienas atzīmēšana turpinājās līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Tad apklusa un bijušie «zaļā zelta» kopēji iegrima aizmirstībā.

Pēc neatkarības atgūšanas

Deviņdesmitajos gados mainījusies mežu īpašumtiesiskā piederība. Valsts mežu platības, tā sauktā mežsaimniecības zemes platība, nav daudz mainījusies, taču privātīpašumā ir nonākušas gandrīz visas pārējās mežu platības. Ja astoņdesmito gadu beigās privāto mežu gandrīz nebija, tad 1994.gadā tie veidoja 530 tūkstošus ha un 1998.gadā jau 1114 tūkstošus ha. Pēdējais skaitlis jau ir samērojams ar valsts mežu platībām.

Šodien Latvijas meži aizņem 3,383 miljonus hektāru un klāj 52% valsts teritorijas. 1999. gada oktobrī  tika nodibināta akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži», kas pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai. 0,24 miljoni hektāru meža platības ir dabas aizsardzības teritorijas.

Salīdzinot ar 2002. gadu, 2019. gadā LVM apsaimniekoto mežu platība palielinājusies no 1,37 līdz 1,41 miljoniem hektāru, ko ietekmējusi gan LVM realizētā zemju iepirkšanas politika (iegādāti 13 tūkstoši hektāri), gan uzņēmuma īstenotā lauksaimniecības zemju apmežošana. Vairāk nekā pusi no LVM apsaimniekošanā esošās mežu platības klāj skuju koki – 47% priežu audzes, 22% egļu audzes. Pārējā platība klāta ar lapu koku mežiem, no kuriem visvairāk izplatītas bērzu audzes (24%).

Aicina atjaunot meža darbinieku dienu

Šodien dažādas privātas iniciatīvas cenšas rīkot meža darbinieku saietus, lai sanāktu  kopā, patīkami pavadītu laiku, dalītos atmiņām, atceroties pavadītos darba gadus, pārrunātu šodienas aktualitātes un justu gandarījumu par spēka gados paveikto, taču nenovērtējama būtu meža nozares vadošo valsts institūciju uzmanība un atbalsts pelnītā atpūtā aizgājušajiem meža nozares ļaudīm kopā sanākšanai.

Kā Meža avīzei ierosināja pensionārs – mežsaimniecības inženieris  Vilnis Velde, kurš šogad svin 77. jubileju un kura darba mūžs aizvadīts meža nozarē, tad Meža darbinieku diena noteikti būtu jāatjauno kalendārā kā svētku diena. Šobrīd ir medicīnas darbinieku, ugunsdzēsēju, policijas darbinieku, robežsargu, skolotāju diena. Domāju, ka meža darbinieki ir pelnījuši lai par viņiem neaizmirstu. Viņš norāda, ka laika posmā pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas  no 1960.līdz 1990. gadam septembra mēnesī šāda diena tika svinēta, atzīmējot labākos darba darītājus. «Jā, arī man ir 1976. gada meža ministra parakstīts goda raksts.» Ar lepnumu atceras sirmais mežkopis un ierosina: «Šī diena ir aizmirsta, varbūt atjaunot?»

Vineta Kalve

Raksta tapšanā izmantotas Oļģerta Krastiņa, LZA akadēmiķa, statistiķa publikācijas