Aicina aizstāvēt mežsaimniecības intereses

Meža īpašnieku organizāciju pārstāvji un meža īpašnieki nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam un Zemkopības ministram par nepieciešamajiem mežsaimniecības atbalsta pasākumiem pēc 2020.gada.

Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Zemkopības ministram Jānim Dūklavam, norādīts sekojošais.

«Eiropā un Latvijā jau kādu laiku noris diskusijas par Lauku attīstības programmas nākotni pēc 2020.gada. Aicinām Jūs  aktīvi atbalstīt vienas no Latvijai stratēģiski svarīgām nozarēm – meža nozares intereses Eiropas un Latvijas lēmumu pieņemšanas procesos!

Meža nozare daudzu gadu garumā ir bijusi viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. To apliecina dati par nozares eksporta apjomiem, devums IKP, nozarē nodarbināto personu skaits un citi rādītāji. Atšķirībā no citām nozarēm, meža nozare, lai arī ar mazāk pozitīviem rādītājiem, tomēr, salīdzinoši sekmīgi pārvarēja iepriekšējo ekonomisko krīzi, kompensācijas netiek prasītas arī situācijā, kad nelabvēlīgo klimatisko faktoru ietekme ir bijusi tik būtiska, ka Latvijā tika izsludināta dabas katastrofu situācija mežsaimniecībā. Tai pat laikā, ievērojot nozares nozīmīgumu, devumu CO2 piesaistes palielināšanā un klimata izmaiņu mazināšanā, kā arī meža audzēšanas specifiku, būtu jābūt atbalsta instrumentiem, tai skaitā mežsaimniecības atbalsta pasākumiem, kas veicinātu meža zemes efektīvāku izmantošanu, mežaudžu kvalitātes un produktivitātes palielināšanos, meža infrastruktūras attīstību. To, cik liels efekts šādiem atbalsta pasākumiem var būt, apliecina Valsts meža dienesta dati par izkopto jaunaudžu apjomu privātajos mežos periodā pirms mežsaimniecības atbalsta pasākumu ieviešanas un periodā, kad šie pasākumi ir ieviesti. Piemēram, 2006.gadā privātajos mežos tika izkopti 5,8 tūkstoši hektāru jaunaudžu, bet 2014.gadā 31,9 tūkstoši hektāru, kas nozīmē gandrīz 6 kārtīgu izkopto jaunaudžu pieaugumu. Ņemot vērā zinātnieku atziņas par kopšanas pozitīvo ietekmi uz krājas pieaugumu un kvalitāti, pat piesardzīgi izvēloties prognozes starp koptu un nekoptu audžu krāju atšķirībām nākotnē, varam apgalvot, ka vienā gadā izkopto platību apjoma pieaugums, ja izdodas saglabāt pašreizējos kopšanas apjomus arī turpmāk, ikgadēji dos par 2,6 miljoniem lielāku koksnes krāju privātajos mežos ciršanas vecuma audzēs nākotnē. Lielāka koksnes krāja, protams, nozīmē arī lielāku piesaistīto CO2 apjomu un devumu klimata izmaiņu mazināšanā.

Iepazīstoties ar informāciju no Eiropas Komisijas par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada, kā arī to, ka dalībvalstīm varētu būt lielākas iespējas pašām pieņemt lēmumus par ieviešamajiem atbalsta pasākumiem, lūdzam ņemt vērā meža nozares lomu visas valsts labklājības veidošanā, bioekonomikas attīstībā, klimata pārmaiņu mazināšanā un nepieciešamību pielāgoties potenciālajām klimata izmaiņām. Lai izprastu meža īpašnieku reālās vajadzības un viedokli par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, Latvijas meža īpašnieku organizāciju pārstāvji šodien sanāca kopā un pārrunāja jautājumus par mežsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc 2020.gada. Lūdzam ņemt vērā meža īpašnieku viedokli, aktīvi aizstāvot Latvijas pozīciju par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada, kā arī iekļaujot konkrētus pasākumus Lauku attīstības plānā.

Meža un zemes īpašniekiem nepieciešamie atbalsta pasākumi:

1) Atbalsts jaunaudžu kopšanai (pasākums audžu kvalitātes un produktivitātes palielināšanai, lielākai CO2 piesaistei. Savlaicīgi un pareizi veikta kopšana palīdz veidot pret klimata ekstrēmiem noturīgākas audzes).

2) Atbalsts neproduktīvo baltalkšņu, blīgznu un apšu audžu nomaiņai (pasākums zemes labākai izmantošanai, CO2 piesaistes palielināšanai nomainot brūkošās, mazvērtīgās un bojātās audzes ar kvalitatīvām jaunaudzēm).

3) Atbalsts augstvērtīga, selekcionēta stādāmā materiāla izmantošanai, veicot meža atjaunošanu ( kā liecina Valsts meža dienesta dati, mazāk kā 1/3 privātie meža īpašnieki veic atjaunošanu stādot. Izmantojot augstvērtīgu, selekcionētu stādāmo materiālu ir iespējams panākt pat par 25% labāku kociņu augšanu, kas atkal nozīmē par 25% vairāk piesaistīta CO2. Protams, tas ir arī produktīvāks un kvalitatīvāks mežs un ieguvums tautsaimniecībai).

4) Atbalsts meža meliorācijai (vairāk kā 40% Latvijas mežu aug uz augsnēm ar paaugstinātu mitruma  līmeni, bieži vien konkrētajā platībā atrodošās meliorācijas sistēmas nodrošina hidroloģiskā režīma uzlabošanos vai nepasliktināšanos gan meža, gan lauksaimniecības zemei. Apliecinājums atbalsta nepieciešamībai ir arī pašreiz izsludinātā dabas katastrofu situācija mežsaimniecībā).

5) Atbalsts neizmantotās lauksaimniecības zemes apmežošanai. (Latvijā joprojām ir platības, ko savas auglības, novietojuma vai augšņu sastāva dēļ (kūdrāji) nebūs izdevīgi izmantot lauksaimniecībai. Apmežošana ir visefektīvākais pasākums oglekļa piesaistes bilances uzlabošanai).

6) Atbalsts ilggadīgo kokaugu stādījumu (līdz 15.g) ierīkošanai. (Nemainot zemes izmantošanas veidu un neradot nepieciešamību vēlāk atmežot apstādīto platību, tiek veikta CO2 piesaiste, vairākos gadījumos kokaugu stādījumus iespējams kombinēt ar vienlaicīgu lauksaimniecības kultūru audzēšanu).

7) Atbalsts meža ceļu būvei privātajos mežos. (Meža infrastruktūras attīstība nosaka kopējo meža nozares, kā būtiskas bioekonomikas sastāvdaļas efektivitāti un iespēju apsaimniekot mežus. Meža ceļu īpatsvars privātajos mežos Latvijā būtiski (Latvijā 0,3 km uz 100 ha meža, Skandināvijā 3 km uz 100 ha meža) atpaliek no mūsu konkurentvalstīm Skandināvijā, kā arī no valsts mežu apsaimniekotāja rādītājiem. Aptuveni 30% meža īpašnieku norāda, ka viņu īpašumā ir mežaudzes, kurām nevar piekļūt ceļu trūkuma dēļ.

8) Neatkarīgi no šiem pasākumiem jāsaglabā Natura 2000 maksājumi (jāpalielina kompensācijas par kailcirtes aizliegumu) un  atbalsts dabas katastrofās cietušo audžu atjaunošanai.»

Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.