Āfrikas cūku mēris joprojām neatkāpjas

Jau četrus gadus Latvijā un citās Eiropas valstīs turpinās Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība, ejot bojā daudzām mājas un meža cūkām.

Inficētas mežacūkas atklātas ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī Krievijā, Ukrainā, Moldovā, Rumānijā, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un citās valstīs. Lai arī slimība oficiāli nav reģistrēta Baltkrievijā, visticamāk, dati par situāciju šajā valstī tiek rūpīgi slēpti.

Sabiedrības vienaldzīgās attieksmes sekas

Vīrusa izraisītās slimības sekas graujoši izjutuši jau daudzi cūku audzētāji. Atklājot vīrusu atsevišķiem īpatņiem, diemžēl jāiznīcina arī vēl nesaslimušie, tāda ir kārtība. Lai arī vīrusu nav radījuši cilvēki, par tā izplatīšanu atbildīga ir šīs planētas saprātīgākā būtne. Atsevišķos gadījumos saprātīgumu gan var apšaubīt, arī ĀCM gadījumā. Kā uzsver Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis, ĀCM straujajai izplatībai Latvijas teritorijā nav cita izskaidrojuma. Lai to pierādītu, viņš aicina atskatīties slimības izplatības vēsturē.

Pirmā kritusī mežacūka konstatēta 2014. gada jūlijā Dagdas novadā pie Krievijas robežas. Tika izsludināta ārkārtas situācija. Pārsteidzošā kārtā nākamais gadījums konstatēts Valkas novada Ērģemē, kas atrodas 200 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Dagdas. Pēc speciālista domām, tas ir cilvēka radīts mehānisms, jo parasti mežacūkas nepārvietojas tik lielos attālumos, to dzīves areāls nepārsniedz 20–30 kilometru attālumu. Iespējams, vīruss tika pārvietots ar kādu kautķermeni. Ķermeņu atliekas, iespējams, tika pavirši izmestas kādā izgāztuvē, kur tās izmantoja mežacūkas, tādā veidā saņemot vīrusa devu. Tomēr līdz šim neviens pārkāpjot noteikumus nav pieķerts.

Sekas arvien postošākas

Pēdējo mēnešu notikumi cūku fermās ir dramatiski. Piemēram, novietnē, kas atrodas Saldus pusē, nācies likvidēt 15 tūkstošus mājas cūku. Tie, protams, ir milzīgi apjomi, tomēr citās valstīs ĀCM nodara daudz lielākus zaudējumus.

Piemēram, Kaļiņingradas apgabalā kādā fermā tika likvidēti 111 tūkstoši mājas cūku, kas ir apmēram viena trešā daļa no Latvijas mājas cūku skaita.

Beigas nav saredzamas

Tas, ka ĀCM nav beidzies, liecina šī gada jūnijā un jūlijā kritušie īpatņi Amatas, Rencēnu un Burtnieku novadā. Mēra izplatība notiek pēc klasiskā principa – «cūka inficē cūku». Diemžēl Vidzemē ir cūku audzētāji, kuriem šķiet, ka šeit viss ir beidzies, tomēr tā nav. Visticamāk, vīruss atgriezīsies. Tā atgriešanos var izprovocēt viena neapzinīga darbība.

Tagad, kad daudzi dodas dabā, lai lasītu ogas un sēnes, vajadzētu atcerēties par biodrošību. Statistikas dati rāda, ka vidēji 1,5 no 100 cūkām ir inficētas. 96% no cūkām ir veselas, 2% ir ar vīrusu un 2% ar antivielām. Tas, ka cūkas ir ar antivielām, nenozīmē, ka tām ir imunitāte. Iespējams tās izdzīvos, bet tik pat labi iespējams, ka ies bojā.

Atšķirībā no Āfrikas, kur mēri  pārnēsā ērces, Eiropā galvenais pārnēsātājs ir cūkas. Kad cūkas nokrīt, tās kalpo kā vīrusa rezervuārs. Nepareizs ir pieņēmums, ka saldētā gaļā vīruss iet bojā. Pat pēc 5 gadu turēšanas saldētavā, tas saglabā savu dzīvotspēju.

Mežā atstāt nedrīkst

Tiem, kas atrod mežā vai citā vietā nokritušas mežacūkas, par to obligāti jāziņo PVD vai attiecīgajai pašvaldībai. Veterinārā dienesta pārstāvis ievāks stobrkaulu paraugus, bet pašvaldība ķermeni iznīcinās. Tas var notikt divos veidos – cūkas ķermeni var aprakt vismaz 1,5 metru dziļumā, vai arī nogādāt uz speciālu konteineri. Tajā savāktie ķermeņi no visas Latvijas tiek aizvesti uz biogāzes rūpnīcu Limbažu novadā, kur tos sadedzina.

Medniekiem jāiegaumē, ka vismaz līdz 2018. gada beigām par nomedītajām mežacūkām maksā kompensācijas. Ja tiek piegādāts asins paraugs, iespējams saņemt 30 euro lielu kompensāciju. Šajā gadījumā būs jānorāda nomedītājs un nomedīšanas vieta, kā arī jāsniedz cita PVD pieprasītā informācija. Ja mednieks piegādās nomedītu sieviešu kārtas mežacūku, tad saņems 50 € kompensāciju. Ja izrādīsies, ka cūka inficēta, tad tā tiks izņemta un mednieks saņems papildus 50 € lielu kompensāciju.

Raimonds Mežaks, mežkopis