Āfrikas cūku mēra drauds nemazinās

Jau vairākus gadus Latvijā un arī citās, kaimiņos esošajās valstīs turpinās Āfrikas cūku mēra izplatība.

Par situāciju 2017. gada nogalē pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Skar lielāko daļu Latvijas teritorijas

Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga, akūta cūku infekcijas slimība ar augstu mājas un mežacūku mirstību. Slimība pirms dažiem gadiem savu izplatību sākusi Latvijas austrumu daļā, šobrīd jau skārusi lielāko daļu Latvijas teritorijas, nodarījusi lielu kaitējumu tautsaimniecībai. Pārsvarā cietusi cūkkopība. 2017. gada nogalē gandrīz visā Latvijas teritorijā konstatēti gan mājas, gan mežacūku saslimšanas gadījumi. Izņēmums ir Rīgas un Ventspils pilsēta, kā arī bijušais Liepājas rajons. Šajās teritorijās pagaidām ne mājas ne mežacūkām nav konstatēta saslimšana. Netālu no Rīgas vairākās cūku fermās konstatēta masveida saslimšana. Inficēto īpatņus skaits sasniedz 13 000. Atsevišķi masveida saslimšanas gadījumi konstatēti arī Latgalē. Saslimšanas gadījumi konstatēti arī nelielās saimniecībās, piemēram, Jaunraunā ar Āfrikas cūku mēri inficējās 23 mājas cūkas. Līdzīgi gadījumi konstatēti Jaunaucē un Neretas pagastā.

Galvenais mājas cūku saslimšanas iemesls ir cilvēku nesaprātīgā rīcība. Piemēram, vienā no saimniecībām saimnieks savas cūkas bija barojis ar tuvākajā apkārtnē salasītiem āboliem, nemaz nerēķinoties ar to, ka ābolus, iespējams, apciemojušas arī inficētas mežacūkas. Zinot, ka slimību ierosinošais vīruss ir ārējā vidē ļoti izturīgs un lipīgs, mājas cūkas tika inficētas.

Pēdējā laikā visvairāk beigtās mežacūkas atrastas Priekuļu, Raunas, Jaunpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastā. Iepazīstoties ar statistikas datiem, redzams, ka meža cūku skaits pēdējo 4 gadu laikā samazinājies no aptuveni 70000 līdz 40000 īpatņu. Skatoties nākotnē, iespējams pēc 5 gadiem slimība vēl nebūs pazudusi. Statistikas datus apstiprina arī individuālas pārrunas ar medniekiem.

Āfrikas cūku mēris mirušā dzīvnieka stobrkaulu smadzenēs vasarā var saglabāties pat 3 – 5 nedēļas. Tas saistīts ar to, ka saules stari jeb ultravioletais starojums to neskar. Dzīvnieku izkārnījumos slimība var izdzīvot 11 dienas. Slimību var neitralizēt tikai caur gremošanas traktu. Ja kāds inficētā dzīvnieka līķi apēd, vīruss iet bojā. Jāatceras, ka pret slimību pagaidām nav vakcīnu. Katram, kurš dodas dabā, stingri jāievēro biodrošības prasības.

Trakumsērga Latvijā nav konstatēta

Kopš 2012. gada Latvijā nav konstatēta trakumsērga. Tas saistīts ar to, ka aktīvi norit lapsu un jenotsuņu vakcinācija. Sevišķi liela uzmanība pievērsta 70 kilometru platai joslai gar Krievijas un Baltkrievijas robežu. Ziemeļvidzemē šajā joslā ietilpst Bilskas, Palsmanes, Grundzāles, Variņu un Zvārtavas pagasts. Šajā joslā regulāri izvieto vakcīnas. Nomedītie dzīvnieki tiek pieņemti pārbaudei uz trakumsērgas efektivitāti.  Līdz šim veiktās pārbaudes liecina, ka nomedītie jenotsuņi, lapsas, lūši un vilki ir bez trakumsērgas. Tātad valsts ir brīva no šīs infekcijas.

Suņu īpašniekiem vajadzētu atcerēties, ka potēšana pret trakumsērgu jāveic no 3 gadu vecuma. Ja tiek novērota dzīvnieku anomāla uzvedība, šo informāciju noteikti nepieciešams nodot PVD.

Vai tuvojas govju trakumsērga?

Runājot par citām slimībām, svarīgi atzīmēt arī briežu hroniskās novājēšanas slimību jeb govju trakumsērgu. Lai arī pagaidām Latvijā tā nav konstatēta, netālu esošajā Norvēģijā 2016. gadā konstatēti 2 saslimšanas gadījumi. Vienā gadījumā inficējies alnis, bet otrā – briedis. Slimība pirmo reizi konstatēta Amerikas Savienotajās Valstīs, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Slimības gaitā tiek skarta centrālā nervu sistēma. Ja parādās slimības pazīmes, tas nozīmē, ka īpatnis ir slims jau 2–3 gadus. Arī govju trakumsērga ir izturīga ārējā vidē. Ir skaidrs, ka slimība Norvēģijā nonākusi ar cilvēka palīdzību, tāpēc tā ir reāls risks arī Latvijai.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *